Kā sagadījies, kā ne, manam darbam pastiprināti seko «Jaunās konservatīvās partijas» politiķi. Apsaukājas, cenšas pret mani ar policijas rokām rosināt izmeklēšanu, apsūdzēt. Par ko? JKP dibinātājs Bordāns mēģināja ierosināt kriminālprocesu faktiski par to, ka iztulkoju Latvijas reputāciju graujošu vācu izdevuma «Bild» rakstu. Eiropas daudzmiljonu auditorijai pirms četriem gadiem tika vēstīts, ka caur mūsu bankām tiek atmazgāti Ziemeļkorejas miljardi, uzraudzības iestādes piesedz netīras naudas plūdus no Krievijas, bet tieslietu ministrs un Juridiskās komisijas vadītājs uz abiem ir saņēmuši 500 000 lielu kukuli, lai ļautu izzagt «PNB banku». Tas bija nepārprotami melīgs savārstījums viena tiesas procesa interesēs, bet Bordāns, tā vietā, lai vērstos pret «Bild» un aizstāvētu Latvijas reputāciju, aizstiepa uz policiju mani. Biedrs Jurašs rīkojās tāpat. Policijā toreiz tiešā tekstā pateica, ka nebūs vienkārši, jo svarīgi kungi ieinteresēti. Galu galā tomēr svarīgie kungi palika garu degunu – policija krimināllietu neierosināja, JKP zaudēja politisko ietekmi un nepārvarēja 5% barjeru iekļūšanai Saeimā. Nu arī abi kungi politikai metuši mieru. Taču viņiem ir sekotāji. Tajā skaitā Ogres novadā.

Pirmdien, saņemot pieprasījumu no policijas, sajutu tādu kā déjà vu. Atkal jādodas sniegt paskaidrojumus par to, ka godprātīgi daru savu žurnālista darbu. Domē no JKP ir ievēlēts tāds smērvielu tirgotājs Kārlis Avotiņš. Tad nu viņš vērsies pa taisno policijā ar iesniegumu par neslavas celšanu. No policijas pieprasījuma izriet, ka neslava celta ar publikāciju «Kandidāts Avotiņš noklusējis par kriminālprocesu». Absurdā kārtā Avotiņš pat nav pacenties policijai iesniegt šo publikāciju, un resoriskā pārbaude sākta par rakstu, ko izmeklētāja nav lasījusi. Neko darīt. Aizsūtīju šo rakstu policijai Avotiņa vietā. Aizsūtīju arī sekojošo rakstu, kurā nopublicēta no policijas saņemtā atbilde par kriminālprocesu, kurā Avotiņš iesaistīts. Jaunnedēļ aiziešu arī klātienē izmeklētājai paskaidrot, ko un kāpēc rakstīju par Avotiņu un šo kriminālprocesu. Ja izsauks vēlreiz, iešu. Un rakstīšu skaidrojumus. Un vēl... un vēl... Un izmeklētāja sarakstīs papīru blāķus par biedram Avotiņam it kā celto neslavu. Droši vien resoriskā pārbaude beigsies ar to pašu, ar ko beidzās biedru Bordāna un Juraša rosinātās pārbaudes. Taču tas nemaina faktu, ka metode, ko piekopj JKP biedri, ir vienkārši cūciska. Tā zog laiku, nervus, arī izdevēja un valsts naudu. Par šīs metodes nelietību daudz runāts arī Eiropas Savienības līmenī. Pret žurnālistiem tiek rakstītas sūdzības, rosinātas tiesvedības, un nevis par nepatiesiem faktiem, bet gan par žurnālista viedokli – ar mērķi, lai žurnālisti klusētu, lai ierobežotu vārda brīvību. Lai žurnālisti vazātos pa policijas iecirkņiem un tiesām, nevis pildītu savus tiešos darba pienākumus. Tāds ir arī JKP biedra Avotiņa mērķis. Cūciska metode, un nekrietns mērķis.