26. aprīlī policijā vērsās sieviete, kura sūdzējās, ka vienā no novada kapsētām kapu pārzinis neveicot savus pienākumus. Uz viņas vīra kapa esot sabēris smiltis. Viņa esot sūdzējusies komunālo pakalpojumu sniedzējam, bet neesot rezultāta. Sieviete uzstāja, lai policija izvērtē kapu pārziņa pienākumu nepildīšanu. Sievietei ieteikts ar iesniegumu vērsties pie apsaimniekotāja. Zvanītāja kļuva neiecietīga, izteica pārmetumus likumsargiem un solīja sūdzēties domes vadībai.
No 24. aprīļa līdz 7. maijam pasaulē nākuši un Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti:
Adrians, Roberts, Leo, Ričards, Beāte, Adele Hanna, Ance, Jānis, Valters, Melānija, Ulla, Noa, Emīlija Alise, Malakais.
Zinām, cik daudz siltuma, saules, mīlestības bērnu dienās. Tie, kam bērnība jau aiz tālīnā kalna galiņa, aiz meža maliņas, aiz lielceļu, taciņu līkumiem, zina arī to, cik bērnība laimīga, īsta un īsa. Vai varu vēl aizstaigāt līdz viņām dienām? Varu. Bet tajās būt vien sapņos, atmiņās spēju… Klāt atkal Mātes diena, un tā gribas, lai tajā dziļa jēga, kura jāmeklē katram savas mātes bērnam. Arī man.
Reiz kāds cilvēks uzdeva jautājumu mācītājam, ja jau jūsu Dievs ir tik mīlošs un labs, kāpēc gan viņš pieļauj arī kristiešiem ciešanas. Kad mācītājs bija padomājis, viņš atbildēja – kristietība nav garantija, ka kristiešiem nebūs ciešanu, bet tā ir garantija, ka Dievs vienmēr būs ar viņiem šajās ciešanās. Arī Lieldienu laiks ir laiks, kurā mēs redzam divas puses šiem svētkiem. Ir ciešanas, un ir augšāmcelšanās.
Tagad modē visu piekarināt drošībai. Jā, drošības labad kā nekad nepieciešama skaidra, godīga, gudra un atklāta valoda, rīcība. Šķiet, ka nekas tā neaizskar kā nejēdzīga, formāla un lieka pļurkstēšana, it īpaši vazājot aktualitātes kā parocīgu tematu ar komunikācijas puķi pogas caurumā. Kurā vairāk ieklausās. Autoritātē, cilvēkā, kas savu vārdu apliecina ar darbiem, kuram vienalga, ko par viņu domās, ja jārunā tieši, arī asi un nesaudzīgi, kas vienu otru var arī aizskart. Tā sakot, visiem mīļš nekļūsi, bet, ja sāksi izdabāt, aiz tā vēl nevienam nav izdevies noslēpties.
Kas ir svētki? Svētki ir it visā, kas svētkos un ap svētkiem. Kas ir patriotisms? Mātes, tēva, bērnu, māju, Tēvzemes, savas tautas, jā, arī sevis mīlestība. No kurienes tā dzimst un aug? No mātes, tēva, Tēvzemes. Kur tā aug? Ģimenē, bērnudārzā, skolā, tautiņās.
«Flautu sāku spēlēt tāpēc, ka klavierēm jau biju izaugusi,» smej flautas spēles skolotāja IEVA LEJNIECE, stāstot par to, kā atrada savu mūzikas instrumentu. Paralēli darbam Ogres Mūzikas un mākslas skolā Ieva arī tulko dažādus tekstus angļu valodā un šajā svešvalodā pasniedz privātstundas. Viņas ikdienas ritms ir rosīgs, bet tajā izdevies atrast zelta līdzsvaru starp darbu un atpūtu. Brīvajā laikā Ieva ir kaislīga grāmatu lasītāja un kultūras pasākumu baudītāja. Un vēl viņai ļoti patīk ceļot. Muzikālais «gēns» arī te nospēlē savu lomu – lai kurā valstī Ieva būtu nonākusi, viņa allaž apmeklē kādu vietējo koncertu.
Atrašanās tā dēvētajos čekas maisos it kā nav goda lieta. Diemžēl lustrācija jeb šķīstīšanās, attīrīšanās, izgaismošanās tā arī nav notikusi. Bijuši daži vāri mēģinājumi publiskot sabiedrībā zināmas personas, kas uzietas čekas maisos. Reti kurš no viņiem izteicis nožēlu par sadarbību ar represīviem padomju varas orgāniem. Grēku nožēla nav notikusi, lai tagad uz čekas informatoriem vismaz censtos raudzīties ar sapratni un pieļaut – nu kurš ir bez grēka un tā tālāk, vai ne?
