25. aprīlī saņemta informācija, ka Ogrē, Jaunogres prospektā, iespējams, nenoskaidrota persona fiziski iespaido citu personu. Ierodoties pagalmā sastapta sieviete, kura paskaidroja, ka izsaukusi policiju, jo paziņa bija agresīvs un viņai iesitis. Vīrietis esot devies Skolas ielas virzienā, pirms tam salaužot pieturvietā sola dēli. Sievietei medicīniskā palīdzība nebija nepieciešama. Viņa solīja vērsties Valsts policijā ar iesniegumu par netuvošanos.
9. maijā, kad Krievija gadiem centusies savu iznīcinošo, cilvēknīstošo naidu vēstīt visai pasaulei, šogad arī Latvijas Televīzijas «Kultūršoks» nepaklusēja. Tēma gan bija cita, taču diemžēl sanāca laba piespēle Krievijas propagandai. Šobrīd Krievijas propagandisti aktīvi pievērsušies Ogres Vēstures un mākslas muzejam – ieejas pakāpieni traucē, nacisti redzami, un arī Krievijas armijas karavīra forma izstādīta. Izskanējis arī priekšlikums Ogri nolīdzināt ar raķetes palīdzību. Šai pašai Krievijas armijas formai bija pieķēries arī «Kultūršoks». Nemēģinot noskaidrot faktus un formas atrašanās vietu apskatīt savām acīm, tika paziņots, ka, iespējami, pārkāpta Ženēvas konvencija, atņemot kritušam karavīram formu. Bet laika kvalitatīvi sagatavot sižetu nebija. Pašvaldību vēlēšanas tepat pie durvīm.
Zinām, cik daudz siltuma, saules, mīlestības bērnu dienās. Tie, kam bērnība jau aiz tālīnā kalna galiņa, aiz meža maliņas, aiz lielceļu, taciņu līkumiem, zina arī to, cik bērnība laimīga, īsta un īsa. Vai varu vēl aizstaigāt līdz viņām dienām? Varu. Bet tajās būt vien sapņos, atmiņās spēju… Klāt atkal Mātes diena, un tā gribas, lai tajā dziļa jēga, kura jāmeklē katram savas mātes bērnam. Arī man.
Reiz kāds cilvēks uzdeva jautājumu mācītājam, ja jau jūsu Dievs ir tik mīlošs un labs, kāpēc gan viņš pieļauj arī kristiešiem ciešanas. Kad mācītājs bija padomājis, viņš atbildēja – kristietība nav garantija, ka kristiešiem nebūs ciešanu, bet tā ir garantija, ka Dievs vienmēr būs ar viņiem šajās ciešanās. Arī Lieldienu laiks ir laiks, kurā mēs redzam divas puses šiem svētkiem. Ir ciešanas, un ir augšāmcelšanās.
Tagad ir citi laiki, citi uzskati, citi likumi. Var uzskaitīt gari un plaši. Teiksim, adopcija. Padomju laikā tas bijis un varbūt arī pašlaik ir jutīgs un sāpīgs temats vismaz daļai adoptētāju un viņu bērnu. Aizvadītajos divos gados Latvijā bija ap 1100 adoptējamu bērnu gadā. Un, starp citu, ap 700 tādu, kuri nepiekrīt adopcijai vispār – ne Latvijā, ne ārzemēs, savukārt no tiem – 70–80, kuri nepiekrīt tikai adopcijai ārvalstīs.
Kas ir svētki? Svētki ir it visā, kas svētkos un ap svētkiem. Kas ir patriotisms? Mātes, tēva, bērnu, māju, Tēvzemes, savas tautas, jā, arī sevis mīlestība. No kurienes tā dzimst un aug? No mātes, tēva, Tēvzemes. Kur tā aug? Ģimenē, bērnudārzā, skolā, tautiņās.
«Flautu sāku spēlēt tāpēc, ka klavierēm jau biju izaugusi,» smej flautas spēles skolotāja IEVA LEJNIECE, stāstot par to, kā atrada savu mūzikas instrumentu. Paralēli darbam Ogres Mūzikas un mākslas skolā Ieva arī tulko dažādus tekstus angļu valodā un šajā svešvalodā pasniedz privātstundas. Viņas ikdienas ritms ir rosīgs, bet tajā izdevies atrast zelta līdzsvaru starp darbu un atpūtu. Brīvajā laikā Ieva ir kaislīga grāmatu lasītāja un kultūras pasākumu baudītāja. Un vēl viņai ļoti patīk ceļot. Muzikālais «gēns» arī te nospēlē savu lomu – lai kurā valstī Ieva būtu nonākusi, viņa allaž apmeklē kādu vietējo koncertu.
