6. septembrī Pašvaldības policijā saņemta informācija, ka Ogrē, Mālkalnes prospektā, sieva ieradusies pie sava bijušā vīra, bērnu tēva, lai paņemtu bērnu, bet tēvs ir alkohola reibumā, ieslēdzies dzīvoklī, durvis neatver un bērnu neatdod. Ierodoties un pieejot pie dzīvokļa durvīm, vīrietis tās neatvēra arī likumsargiem, bet sarunājās caur durvīm. Viņš runāja ļoti neskaidri, aicinājumiem atvērt dzīvokļa durvis kategoriski atteicās. Caur durvīm bija dzirdams, ka dzīvoklī atrodas mazs bērns. Uz atkārtotiem aicinājumiem atvērt durvis vīrietis nereaģēja. Informācija, ka vīrietis, iespējams, ir alkohola reibumā, nodota kolēģiem no Valsts policijas. Pēc neilga brīža ieradās sieviete, bērna auklīte, viņa atvēra dzīvokļa durvis.
Jā, arī sistēma, ko grūti saukt par tādu, ir sistēma. Indivīdam cīnīties ar to ir bezjēdzīgi un bīstami. Ja sāksi saukt lietas īstajā vārdā, sistēma izliksies neko tādu neredzam, nezinām, un mūsu kaismīgie vārdi taps vējā kaisīti vai arī tev laupīs skaļas balss tiesības. Bet neviens, kas iekļāvies sistēmā pats – neatkarīgi no tā, vai viņš tur kaut ko knibina, rubina, vai nedara neko, neviens nebūs tik traks, ka pacels balsi pret savu māti barotāju – Sistēmu.
Vārda «empātija» saturs ir ne viens dziļš, bet arī ļoti smalks, trausls un jūtīgs. Tas ir vairāk nekā šī vārda definīcija: «Spēja iejusties citas personas emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu.» Ir jau pareizi, bet, vienkārši sakot, empātija ir savas sirds spēja «līdz īkstīm» saprast un izjust otra sirdi.
Labdien! Izlasīju es Annas Lejiņas rakstu «Piecas stundas vārdu kaujās par darbu, naudu un taisnīgumu», «Ogres Vēstis Visiem» 2. septembra izdevumā. Vēlos Jums norādīt, ka raksta nobeigumā ir paustas 2 nepatiesas ziņas/apgalvojumi, kuru es vēlētos lai žurnāliste labo vai atsauc.
Latvijā vārdu došana bērniem vienmēr bijusi radoša. Laiku pa laikam apritē atgriežas sen aizmirsti, reiz populāri vārdi, bet dažkārt vecāki izvēlas vārdus, kas skan gluži kā no zoodārza vai pasaku meža. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju pirms pieciem gadiem populārākie vārdi bija Olivers un Sofija, taču OVV nolēma papētīt, cik bieži bērniem tiek doti vārdi, kas saistīti ar faunu, ierakstot dzīvnieku un putnu nosaukumus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) personvārdu datubāzē. Šis raksts ir neliels eksperiments, kurā tā, kā ienāca prātā, ievadīti dzīvnieku un putnu nosaukumi, atklājot, cik bieži tie kļuvuši par cilvēku vārdiem. Rezultāti ir pārsteidzoši un atklāj kaut ko par mūsu attiecībām ar dabu un iztēli.
«Mamma un tētis precējās pirms 50 gadiem mūsu lauku mājās, ko divus gadus pirms kāzām iegādājās mana vecmāmiņa Rita ar Laimoni. Kāzas tika nofilmētas, tā ir 1975. gada vasara. Leģendas un nostāsti par tām kāzām klīda visapkārt, un mēs, trīs bērni, šos nostāstus bijām dzirdējuši tik bieži, ka ar māsu reizēm smējāmies – sajūta, it kā paši tur būtu bijuši,» skaistā notikumā dalās «RigaBrain» smadzeņu treniņu centra vadītājs Pēteris Urtāns. Viņš apraksta nesen notikušo vecāku zelta kāzu svinību dienu, kuru pilnībā noorganizēja laimīgā pāra bērni. Pēteris saka: «Kad apkārt stāstu, daudzi iepleš acis – jo mūsdienās jau nemaz tik daudz zelta kāzu nav. Bet ir!»
Straujiem soļiem tuvojas jaunā florbola sezona, un tai gatavojas arī vīriešu Virslīgas komanda «Lielvārde». Salīdzinājumā ar pagājušo gadu komandas sastāvā notikušas ievērojamas izmaiņas, jo daudzi bijušie spēlētāji beiguši karjeru vai pārcēlušies uz citiem klubiem. Tāpat šosezon Lielvārdes vienību vadīs arī jauns galvenais treneris – Kaspars Mudelis.
