Gadsimta projekts «Rail Baltica» ir bezcerīgi izgāzts, toties darboņi, kuri atbild par «Rail Baltica» izstrādi Latvijas teritorijā, to nav pamanījuši. SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» savām sūrajām darbdienu vajadzībām pasūtījusi trīs auto ar elektroniski regulējamiem, apsildāmiem un ventilējamiem priekšējiem sēdekļiem, apsildāmu multifunkcionālu stūri ar ādas apdari, autonomu trīs zonu klimata kontroli, informācijas projekcijai uz priekšējā stikla un citām ekstrām. Nodokļu maksātājiem šāds limuzīnu nomas pakalpojums trīs gados izmaksās 159 900 eiro.

Vairākus mēnešus pēc olimpisko un paralimpisko spēļu noslēguma valdība vienojusies par 2,2 miljonu izmaksāšanu panākumus guvušajiem sportistiem, viņu treneriem, atbalsta personālam un sporta federācijām. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija kā atbildīgā nozares iestāde pasniegusi Atzinības un Pateicības rakstus. Apbalvojamo vidū arī Ogres novadnieks Aigars Apinis, kurš šovasar Parīzes paralimpiskajās spēlēs izcīnīja otro vietu diska mešanā.

Lauris Valters pazīstams kā plaša spektra radoša personība –dziedātājs, komponists, dzejnieks, mūziķis, TV raidījumu vadītājs, radio dīdžejs. Interesenti par to var izlasīt arī viņa Facebook kontā, kur gan parādās arī vēl viens interesants vārds – «kosmonietis». 

Lauris Valters ir dzimis 1984. gadā Saldū un šogad pavasarī nosvinēja savu 40 gadu jubileju. Bērnību un pusaudža gadus Lauris pavadījis Kurzemē, kur arī mācījies, pabeidzis Brocēnu vidusskolu un Saldus Mūzikas skolas klavieru klasi. 2000. gadā Lauris Valters kopā ar vidusskolas biedriem izveidoja grupu «ēnas», ar kuru saistīti viņa kā mūziķa daiļrades 12 gadi. Grupa «ēnas» darbojās veiksmīgi, izdodot albumu un vairākas plaši pazīstamas dziesmas, kā arī uzstājoties daudzos un dažādos festivālos, mūzikas klubos un citur.

Nu jau 11 gadu Lauris Valters dzīvo Ogres novada Rembatē. Pēdējos desmit gadus viņš uzstājas kā solo mākslinieks, šajā laikā sarakstījis arī gana daudz dzejoļu, kurus izdevis četros krājumos. Lauris Valters ir darījis tik daudz, ka pāris vārdos to pateikt nav iespējams, tāpēc aicinājām viņu uz mazliet ilgāku sarunu.

Vairāk nekā 40 gadu kuģītis «Līgo» bija neatņemama Lielvārdes ainavas sastāvdaļa. Par šo kuģīti zināja pat tie, kas Lielvārdē nedzīvo. Savos ziedu laikos tas vizināja tūristus, uz kuģīša darbojās kafejnīca un pat pirts ar saunu. Tagad «Līgo», kurš jau vairāk nekā gadu bija daļēji iegrimis zem ūdens, devies savā pēdējā braucienā – tas izvilkts krastā un, visticamāk, jau ir sazāģēts metālos. 

Jau sen sirdī iekritusi jaukā doma: katru dienu dāvināt mazliet mīlestības nozīmējot katru dienu piedzīvot mazus Ziemassvētkus. Arī tas, ka dāvināšana svarīgāka par dāvanu, visiem skaidrs. Tāpat kā varam pasmaidīt par jauko ironiju – gaisma ir laterna, muļķis turas pie tās, gudrajam tā apgaismo ceļu. Arī Ziemassvētku eglīte ir sirds laterna, kas izstaro gaismu visur.