Zemgales rajona tiesa 20. maijā izskatīja krimināllietu pret kādu vīrieti par mazgadīgas meitenes izvarošanu un seksuālā rakstura darbībām nolūkā apmierināt savu dzimumtieksmi, izmantojot upura bezpalīdzības stāvokli.
Tam, ka viss tiek darīts vēlēšanu dēļ, ir absolūti sagrozīta loģika. Nupat bija pašvaldību vēlēšanas, pirms tam balsošana par Eiroparlamenta dārgajām sēžamvietām, nākamgad atkal kārtējās Saeimas vēlēšanas, tad pa vidu Levita savulaik virzītās «padomju» vēlēšanas: labi, ka Egils neprata cauri sist Valsts padomes likumu: jau tā briest viena vesela padomju ēra… Skaidrs, ka lāga cilvēkam – vēlētājam – šis laiks uz kādu brīdi būs beidzies, lai drīz vien atsāktos no jauna, jo arī partijnieki zemnieka tikumu godā ceļ: «kal ratus ziemā, ragavas vasarā»… Smadzeņu skalojamās mašīnas nemainās, mainās vien tehnoloģijas: multimediju, mākslīgā intelekta drošības sistēmas, e-paraksti, «pin», «puk» kodi, e-adreses ir mazmazmeitiņas vecajai klēts atslēgai… Tā vien prasās uz daudz ko paraudzīties ar smaidu…
Joprojām dzīva vecā sentence: neej ar stipru lauzties, ar bagātu tiesāties! Jau 2022. gadā tika pieņemts Trauksmes celšanas likums, kurā ierakstīts, ka «likuma mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību». Skaisti! Bet kā šī tikumība un likumība darbojas dabā?
Rīga 2025. gada vasarā dimdēs un skanēs – notiks XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki pulcēs tūkstošiem koru un vokālo ansambļu dziedātājus, tautas un mūsdienu deju dejotājus, pūtēju orķestru un simfonisko orķestru mūziķus, folkloras kopu un tautas mūzikas ansambļu dalībniekus, akordeonistus, koklētājus, jaunos māksliniekus, aktierus – dažādu māksliniecisko kolektīvu dalībniekus no Latvijas un diasporas. Nemaz tik daudz laika nav atlicis. Faktiski Dziesmu un deju svētki ieiet galvenajā fāzē, kurā katra kolektīva repertuāra apguve skaņojas spējā, varēšanā, iemēģina soļus, balsis uz lielākām un pavisam lielām skatuvēm.
Valdis Stepāns 2011. gada 29. martā kopā ar vēl vairākiem darba meklētājiem no Latvijas devās uz Angliju. Pirmās dienas tika pavadītas visai lielā neskaidrībā, jo solītā dzīvesvieta un darbs nākamajā dienā izpalika, tomēr, pateicoties vietējo izpalīdzīgumam, Valdis darbu atrada. Šodien, atskatoties uz grūto sākumu, ogrēnietis neko nenožēlo. Svaigo salātu pārstrādes uzņēmumā viņš nostrādājis visus 14 gadus, kuru laikā tika novērtēts un paaugstināts atbildībās. Un tikai uzņēmuma reorganizācijas dēļ pirms vairākiem mēnešiem tika pieņemts lēmums atgriezties dzimtenē. Lēmumu Valdis nepieņēma viens. Viņš smaidot saka – aizbraucu viens, bet atgriezos divatā. Viens no prombūtnes lielākajiem ieguvumiem ir slovākietes Petras satikšana un abu vienprātība par kopīgu nākotni. Līgava Petra nu cenšas iedzīvoties Ogrē.
Lielvārdes bibliotēka un tās filiāle Lāčplēša bibliotēka ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu šogad rīkoja tikšanās ar rakstniekiem. Maijā uz Lielvārdi ciemos bija atbraucis vairāku detektīvromānu autors, tukumnieks Guntis Tālers (īstajā vārdā Guntis Zariņš), kurš kopš 2023. gada ir Latvijas Rakstnieku savienības biedrs. Sācis rakstīt nopietnos gados un ar pašu pirmo darbu «Pēdējais klients», kas iznāca 2022. gadā, trāpīja tieši desmitniekā, kļūstot par apgāda «Zvaigzne ABC» izsludinātā detektīvromānu konkursa laureātu.
«Jau gandrīz četrdesmit gadu esmu pavadījusi dzimtsarakstiņā jeb, kā reizēm tautā joprojām saka, zagsā,» smej VITA LEIMANE, Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Darba viņai netrūkst. Jānodrošina pastāvīga Dzimtsarakstu nodaļas visu veidu pakalpojumu sniegšana apmeklētājiem un saimnieciskā darbība. Ne tikai jāreģistrē laulības, jaundzimušie un mirušās personas, bet arī jāpārvalda arhīvs, no kura jāizsniedz juridiska satura apliecinoši dokumenti mantojumu, dāvinājumu un citu lietu kārtotājiem, tautiešiem ārzemēs, dzimtu pētniekiem un daudziem citiem.
