Ogres novada Pašvaldības policijas notikumu apkopojums par pagājušo nedēļu liecina, ka visbiežākie pārkāpumi saistīti ar Ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu, īpaši transportlīdzekļu neatļautu novietošanu, kas traucē iebraukšanu un izbraukšanu no pagalmiem, vai stāvēšanu zaļajās zonās. Šādi gadījumi veido ievērojamu daļu no izsaukumiem, un policija tos risina, veicot pārbaudi klātienē, foto fiksāciju un soda piemērošanu, ja pārkāpums apstiprinās.
Mācoties filologos, šad tad par paradoksa piemēru izmantoja folklorā iegājušos teicienu «lēnāk brauksi, tālāk tiksi». Ja paradokss ir šķietama pretruna vispārpieņemtajam, zināmajam, tad šajā gadījumā jēga dziļāka – tā ir arī laba, gudra un morāliska pamācība, kas līdzinās – dari, ko darīdams, apdomā galu… Ceļu satiksmes gadījumi, negadījumi, šķiet, būs mūžīgi. Tāpat kā bezgalība. Jau Alberts Einšteins teicis, ka viņa uzskatā ir divi bezgalību apliecinoši jēdzieni – Visums un cilvēku stulbums. Ja par to pirmo viņš vēl šauboties, tad par otro nemaz.
Pagājušajā nedēļā piedalījos drošībai Latvijas fiziskajā un informatīvajā telpā veltītā off record pasākumā. Ne rakstīšanai, bet zināšanai. Sagadījās sēdēt līdzās divām ietekmīgām dāmām no Latvijas valsts medija. Izmantojot izdevību, uzdevu viņām pietiekami sensitīvu jautājumu. Vai tiešām viņu kolektīvos valda pilnīga vienprātība attiecībā uz krievu valodas lietošanu ēterā?
Kā gadījās, kā ne, gandrīz uzkāpu cilvēkam. Biju izvedis duksi laukā. Šamējam mugura todien apsāpējās, tāpēc uz viņu vien skatījos, un – še tev. Guļ man pie kājām tāds vīrelis. Gadi 50+.
«Jau gandrīz četrdesmit gadu esmu pavadījusi dzimtsarakstiņā jeb, kā reizēm tautā joprojām saka, zagsā,» smej VITA LEIMANE, Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Darba viņai netrūkst. Jānodrošina pastāvīga Dzimtsarakstu nodaļas visu veidu pakalpojumu sniegšana apmeklētājiem un saimnieciskā darbība. Ne tikai jāreģistrē laulības, jaundzimušie un mirušās personas, bet arī jāpārvalda arhīvs, no kura jāizsniedz juridiska satura apliecinoši dokumenti mantojumu, dāvinājumu un citu lietu kārtotājiem, tautiešiem ārzemēs, dzimtu pētniekiem un daudziem citiem.
Ja ir vēlme aizšaut laika ziņā īsā braucienā uz vienu no Latvijas pierobežas pilsētām, tad gribētos ieteikt Rūjienu. Atkarībā no nodzīvotajiem gadiem pirmās asociācijas varētu raisīt «Rūjienas salāti» vai «Rūjienas saldējums». Tomēr šī Ziemeļvidzemes pilsēta nav pelnījusi tik primitīvu vizītkarti. Varbūt nezinājāt, bet tai ir saikne ar Japānu un Katalonijas reģionu Spānijā. Un ar Lielvārdi! Un, protams, Igauniju.
«Tas noteikti ir visas manas karjeras un mūža darba novērtējums,» tā par Latvijas Nacionālā kultūras centra iedibināto Cimzes balvu saka viena no šā gada balvas laureātēm – Lielvārdes Mūzikas un mākslas skolas kora klases vadītāja un diriģente Baiba Klepere. Mācību gada noslēgums Dziesmu un deju svētku gaidās ir īpaši saspringts, jo jājūt līdzi katram audzēknim un papildus jāgatavojas svētkiem. Būt ar bērniem kopā mūzikā ir Baibas sirdsdarbs.
