Ogres Vēstures un mākslas muzeja izstāde «Brīvības ceļš» sabiedrībā sacēlusi pamatīgu vētru. Ne jau visa ekspozīcija – bet divas konkrētas lietas: krievu karavīra formastērps, kas atvests no Ukrainas, un muzeja pakāpieni, kas izgatavoti no padomju okupekļu paliekām. Taču pamatīgu vētru manā galvā uzjundīja kaut kas pavisam cits – sabiedrības reakcija. Sociālajos tīklos tiek runāts par cieņu, par ētiku, par morāli un, protams, nevar nepieminēt iespējamu Ženēvas konvencijas pārkāpumu. Daži uzskata, ka tā ir līķa apgānīšana, citi – ka tas ir svarīgs vēsturisks pierādījums. Taču šajā troksnī kļūst grūti sadzirdēt pašu būtiskāko: kā mēs kā sabiedrība uztveram taisnīgumu un cieņu? Jo, ja asiņains formastērps izraisa lielāku sašutumu nekā tūkstošiem ukraiņu bērnu, sieviešu un karavīru ciešanas, tas liek domāt par nopietnām problēmām ar vērtību skalu.

Lai gan kovida laiks, šķiet, jau tālā pagātnē un šobrīd šo infekcijas slimību uztveram kā parastu vīrusu, daudzi joprojām izjūt pandēmijas laika sekas. Vieni zaudējuši darbu, jo atteicās vakcinēties. Citi cīnās ar pārslimotās infekcijas sekām. Bet vēl dažiem par kovidu nākas atcerēties, sēžoties uz apsūdzēto sola. Zemgales rajona tiesa rakstveida vienošanās procesā iztiesājusi krimināllietu Brigitas A. (vārds mainīts) – kādas SIA ārsta palīdzes apsūdzībā par mantkārīgā nolūkā izdarītu dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu un apzināti nepatiesas informācijas ievadīšanu automatizētā datu apstrādes sistēmā, kas apstrādā informāciju, saistītu ar valsts sociālo un epidemioloģisko drošību. Līdzdalībā apsūdzēts arī Artūrs B. (vārds mainīts) un viņa dzīvesbiedre Anna B. (vārds mainīts).

Katoļu baznīcas konklāvs 8. maijā par jauno Romas Katoļu baznīcas pāvestu ievēlēja kardinālu Robertu Prevostu, kas, stādamies amatā, pieņēma Leona XIV vārdu. Pirmo reizi pāvesta krēslā sēdies pārstāvis no ASV. Pēc ievēlēšanas savā pirmajā sprediķī, kas tika noturēts Vatikāna Siksta kapelā jau piektdien, pāvests Leons XIV uzsvēra: «Baznīcai ir jābūt gaismai šīs pasaules tumšajās naktīs.» Jau nākamnedēļ pāvests plāno tikties ar ārvalstu diplomātiem Vatikānā, bet viņa inaugurācijas mise Svētā Pētera laukumā gaidāma 18. maijā.

Arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča deleģētais Latvijas Romas Katoļu baznīcas pārstāvis, Salaspils un Ogres Svētā Meinarda katoļu draudzes priesteris Ilmārs Tolstovs norāda, ka Latvijā katoļticīgie no jaunā pāvesta sagaida miera un mīlestības vēstnesi, kā arī baznīcas saliedētāju. I. Tolstovs pārmaiņu brīdī arī skaidro, kuras katoļu baznīcā jau aizsāktās izmaiņas skars Latvijas katoļu draudzes un kā uz tām reaģē draudze Ogrē.

Saeimai līdz Jāņiem steidzamības kārtā ir jāpieņem aizsardzības nozares izstrādātais «Pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izveides likums», kā arī saistītie grozījumi Būvniecības likumā. Tas nepieciešams, lai pēc iespējas ātrāk tiktu ierīkota Baltijas aizsardzības līnija un, pienākot X stundai, armijai nenāktos vazāties gar pierobežas īpašumiem, diedelējot no privātīpašniekiem servitūtus «pūķa zobu» izlikšanai. Pašlaik vēl turpinās likumprojekta skaņošana valdībā, jo iebildumi ir finanšu ministrijai.

Ar tautas pulcēšanos, svinīgām uzrunām un uguņošanu grandioza koncerta izskaņā ir nosvinēta Latvijas Neatkarības atjaunošanas diena, Ogrē atklāts Neatkarības laukums un latviešu Brīvības ceļa ekspozīcija. Ogrēniešiem, novadniekiem un pilsētas viesiem tagad ir jauna pulcēšanās vieta. Latviešiem ir vieta, kur atcerēties savu senču devumu. Vieta vērtībām, vieta pārdomām. Un pārdomāts bija arī atklāšanas pasākums, kurā nozīmīgu akcentu piešķīra Ukrainas Bruņoto spēku pārstāvju klātbūtne. Kamēr viņi karo, mums ir dots laiks.