Azbestu saturošais šīferis, kas vēl joprojām Latvijā redzams uz neskaitāmu ēku jumtiem, reiz bija bezgala populārs – vecāko paaudžu cilvēki bija raduši to izmantot ne tikai māju un šķūņu jumtu izbūvē, bet arī lai veidotu puķu dobju vai dārzu kontūras. Tagad teju katram zināms, ka šis materiāls, ko aizliegts izmest sadzīves atkritumos vai nodot kopā ar parastajiem būvgružiem, ir viens no bīstamākajiem būvniecībā izmantotajiem materiāliem.

Klimata pārmaiņas arvien vairāk ietekmē arī Latvijas mežus – paaugstinās vidējā gaisa temperatūra, pagarinās veģetācijas sezona, bet vienlaikus pieaug kaitēkļu, slimību un ekstremālu laikapstākļu radītie riski. Tāpēc aizvien lielāka nozīme ir ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai, kas palīdz saglabāt mežus veselīgus, ražīgus un noturīgus arī mainīgajos klimatiskajos apstākļos.

Klimata pārmaiņas Latvijā kļūst arvien jūtamākas – ilgstošus sausuma periodus nomaina spēcīgas lietusgāzes un plūdi, bet vienlaikus samazinās bioloģiskā daudzveidība. Tāpēc aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta mitrāju atjaunošanai, jo šo teritoriju loma top arvien svarīgāka gan dabas aizsardzībā, gan cilvēku dzīves kvalitātes nodrošināšanā.

Noslēdzoties kandidātu sarakstu iesniegšanai Centrālajā vēlēšanu komisijā, politiskās partijas publiskojušas vēlēšanu programmas. Ir secināms, ka vides un klimata politika ir izkritusi no kopējās politiskās dienaskārtības tādā nozīmē, ka absolūts vairākums partiju negrasās vairāk sekot Eiropas zaļajam kursam, bet – gluži otrādi – pielāgos to vienīgi uzņēmējdarbības interesēm, savukārt vēlētāju vidū nepopulāros zaļos dižprojektus pārskatīs. To sola vēlēšanu programmas.