Īpaši aktīvs bija Mariss Martinsons, kura jau pirmajās minūtēs izteiktais aicinājums katram padomāt, vai «viss, ko darījuši un darāt, ir par savu novadu un savu zemi, vai cilvēkus, kas pieņēma lēmumu par Latvijas Republikas atjaunošanu, neesat pievīluši», atvēra viedokļu Pandoras lādi. Deputāti sacentās daiļrunībā, un, viņos klausoties, nevilšus gribējās ierosināt, lai Ogres novads rīkotu savu konkursu par gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu.

Patiesi produktīvs darbs sākās vien divas stundas pēc sēdes sākuma. Emocijas noplaka pēc trešā darba kārtības jautājuma – par Ogres novada 2025. gada konsolidētā gada pārskata apstiprināšanu, kad tikai Uldim Skudram radās vēlme garāk skaidroties par cipariem un pat pamācīt, kā vajadzētu rīkoties domes priekšsēdētājam un izpilddirektoram.

Spārnotie teicieni

Pēc Marisa Martinsona emocionālā aicinājuma domāt par atbildību pret novadu un valsti deputātu diskusija nevis pietuvojās darba kārtības jautājumiem, bet aizslīdēja pavisam citur. Pirmais savu «pieckapeiku» iemeta domes priekšsēdētāja biroja vadītājs Egils Helmanis, paziņojot, ka satraukti iedzīvotāji vaicājot, kas noticis ar deputāti Santu Ločmeli. Pēc viņa teiktā, iedzīvotāji esot nobažījušies, ka deputāte saslimusi pēc tam, «kad pameta labi apmaksātu darbu Dzemdību nama valdē». E. Helmanis jautāja, ko nu darīs opozīcija – vai rakstīs Veselības inspekcijai vēstules tāpat kā viņa darbnespējas gadījumā, jo «pret visiem jāizturas vienādi». Atsaucoties uz savu darbnespējas pieredzi, viņš atgādināja, kā pret viņu izturējusies opozīcija, un aicināja būt tikpat konsekventiem arī šajā gadījumā. Opozīcijas deputāts Uldis Skudra iebilda, norādot, ka atšķirībā no E. Helmaņa darbnespējas laikā neesot redzējis Ločmeles kundzi piedalāmies publiskos pasākumos un sakām runas. E. Helmanis nerimās, uzsverot, ka viņa gadījumā Veselības inspekcija atzinusi darbnespējas lapu par korekti izsniegtu, un, kamēr tāda pati atbilde nebūšot saņemta par Ločmeli, viņš ierosināja opozīcijai paklusēt.

Spriedzi vēl vairāk uzkurināja M. Martinsons, kurš pievērsās jautājumam par Valsts kontroles revīziju Ogres novada pašvaldībā. Viņš vaicāja domes priekšsēdētājam Andrim Kraujam, vai izpilddirektora vietniece Dana Bārbale ir piedalījusies sarunās ar Valsts kontroli saistībā ar pērn uzsākto revīziju par to, vai pašvaldība ar finanšu līdzekļiem un mantu rīkojusies likumīgi un lietderīgi. A. Krauja atļāvās ironisku pretjautājumu: vai Martinsons zinot par Valsts kontroles ziņojumu vairāk, nekā būtu nepieciešams zināt? A. Krauja teikto paspilgtināja ar piemēru no savas ikdienas saistībā ar mūzikas klausīšanos: «Es pazaudēju austiņas. Ja jūs mums tā sekojat, tad zināt, kur tās atstāju?» Uz to M. Martinsons atbildēja bez aplinkiem: «Žēl, ka jums ar atmiņu ir sūdīgi. Kā varat vadīt domi, ja pat austiņas nevarat atrast?»

Tam sekoja strīds par to, vai Valsts kontroles revīzijas ziņojums ir klasificēta informācija, kāda informācija par tādu uzskatāma un kad to drīkst izpaust. Diskusijā M. Martinsons pat pāris reižu piesauca cenzūru domē, strīda karstumā jaucot jēdzienus «kvalificēta» un «klasificēta» informācija. Bet kam negadās…

Balsojot par deputāta Kārļa Avotiņa ievēlēšanu domes pastāvīgajās komitejās, M. Martinsons iestājās Avotiņa aizstāvībai, savukārt A. Krauja ironizēja, ka Avotiņam tagad esot parādījies advokāts un līdz ar to turpmākā darba dzīve kļūšot vieglāka.

Vairāk nekā stundu deputāti veltīja projektam «Ogres vārti», kura ietvaros paredzēts bijušo sūkņu staciju Rīgas ielā 45 pārbūvēt par izziņas un tūrisma infrastruktūras objektu un attīstīt to kā Ogres reprezentācijas vietu. Diskusijas laikā tika skaidroti juridiski, finansiāli un ekonomiski aspekti, kā arī ieguvumi, kas varētu nebūt izmērāmi naudā. Taču viedokļu izteikšana periodiski aizslīdēja strīdos, piemēram, par iecerēto projekciju, kas tika dēvēta par akvāriju. «Ja zivs peld uz sienas, to nevajag noķert, mest ar akmeni, durt ar dakšu. Esat izdomājuši savā galvā, ka tur būs akvārijs, stikla siena, visādas absurdas lietas. Akvārijs ir jūsu galvā,» E. Helmanis neizturēja.

Jo ilgāk sēde vilkās, jo ugunīgāki kļuva izteikumi. «Šitas nav kaut kāds dzērāju pasākums, ko jūs esat pieradis vadīt. Normāli izsakāties, lūdzu, kulturāli un ar cieņu!» M. Martinsons vērsās pie A. Kraujas, un sekoja domes priekšsēdētāja lakoniska atbilde: «To pašu es varētu veltīt jums.»

Būs četri jauni ģerboņi

Ogres novada pašvaldība jau kādu laiku mērķtiecīgi strādā pie tā, lai stiprinātu novada pagastu identitāti. Šī darba ietvaros tiek gan veidoti jauni pagastu ģerboņi, gan sakārtoti un aktualizēti jau esošie simboli, tos reģistrējot valsts Ģerboņu reģistrā. Aprīlī Ogres novada pašvaldības domē tika apstiprināti Ogresgala, Tīnūžu, Lielvārdes un Meņģeles pagastu ģerboņi, kurus nākamajā posmā paredzēts iesniegt apstiprināšanai Valsts Heraldikas komisijā. Ģerboņu izstrādē tika iesaistīti profesionāli mākslinieki, kuri sadarbojas ar Heraldikas komisiju un kuru pieredzē jau ir iepriekš tapuši ģerboņi Ogres novadā.

Ģerboņi veidoti, stingri ievērojot heraldikas pamatprincipus – lai simboli būtu skaidri uztverami, kompozīcija – vienkārša un lakoniska, krāsas saskaņotas, bet vēstījums – nepārprotams. Katrs risinājums tapis ciešā sadarbībā ar Valsts Heraldikas komisiju, lai ģerboņi atbilstu gan profesionālajiem standartiem, gan būtu izmantojami ilgtermiņā dažādos formātos.

Darbs pie ģerboņu izstrādes notika vairākos posmos. Vispirms tika pētīta pagastu vēsture un kultūras mantojums, pēc tam atlasīti piemērotākie simboli un veidotas mākslinieciskās koncepcijas. Šo darbu veica Kultūras mantojuma centrs «Tīnūžu muiža» sadarbībā ar Ogres novada Kultūras un tūrisma pārvaldi. Gatavie projektu risinājumi tika papildus izvērtēti, konsultējoties ar Valsts Heraldikas komisiju, un uzklausīts arī iedzīvotāju viedoklis.

Ogresgala stāsts – folkloras mantojums

Pirms vairākiem gadiem jau tika skatīts Ogresgala pagasta ģerboņa jautājums, bet Valsts Heraldikas komisija tolaik piedāvāto variantu neapstiprināja un ieteica meklēt jaunu identitāti un spēcīgāku stāstu. Tāds tika atrasts. Tagad Ogresgala pagasta ģerbonis atspoguļo šī pagasta teritorijā savākto tūkstošiem tautasdziesmu bagāto folkloras mantojumu. Pagasta teritorijā savāktas vismaz 6000 tautasdziesmas, kas savulaik nosūtītas folkloristam Krišjānim Baronam, kā arī simtiem citu folkloras darbu, kas iekļauti Dainu skapī.

Ģerbonī attēlotas ausekļa zvaigznes kā gaismas, cerības un garīgās atmodas simbols. Zelta un sudraba zvaigznes simbolizē tautas gudrību un garīgo gaismu, savukārt zilais lauks veido debesu telpu, kurā centrāli iezīmēta Ogres upe kā vienojošs elements starp cilvēku, dabu un kultūras mantojumu.

Tīnūžu ģerbonī – vēsturē balstīti simboli

Izstrādājot Tīnūžu pagasta ģerboni, tika meklēti spēcīgi simboli ar globālu nozīmi. Iedzīvotāji aktīvi izteica viedokļus un nosliecās par labu ģerbonim, kuru virzīja apstiprināšanai domes sēdē. Ģerbonī centrā attēlots latviešiem nozīmīgs dzīvnieks – balts zirgs cēlā kustībā, kas ir goda, uzvaras un varonības simbols, cieši saistīts ar vēsturiskiem notikumiem Mazās Juglas krastos un latviešu karavīru cīņām Pirmā pasaules kara laikā.

Kompozīcijas pamatnē esošā zelta saule un sudraba mēness simbolizē diennakts ciklu, vienotību un nepārtrauktu atjaunotni, savukārt kopējais krāsu salikums pauž dzīvību, drosmi un piederību latviešu kultūrtelpai.

Senās Kaibalas simboli

Vēl pirms izskatīšanas domes sēdē bija diskusijas par to, vai Lielvārdes pagastam vajadzīgs ģerbonis. Uz to vēlreiz norādīja U. Skudra. Tiesa, ģerbonis bijis Lielvārdes novadam un pilsētai, bet ne pagastam. Tomēr Heraldikas komisija ieteikusi izstrādāt ģerboņus katram pagastam, jo tiem nepieciešams saglabāt savu identitāti. Veidojot Lielvārdes pagasta ģerboni, izmantota senās Kaibalas svētvietas simbolika – dievozolu trijotne. Zaļajā laukā attēlotas trīs sudraba ozolzīles ar zelta kausiņiem, kuru kāti savstarpēji saistīti, simbolizējot kopīgas saknes un attīstību. Starp ozolzīlēm attēlotas trīs sudraba zvaigznes, kas iemieso gaismu un garīgumu. Kompozīcija atspoguļo kultūras mantojuma pārmantojamību un kopienas spēku.

Meņģelē iemūžina zvanu

Meņģeles pagasta ģerbonis nav tapis steigā – par tā veidolu iedzīvotāji domājuši un diskutējuši jau iepriekš, un arī šoreiz atbalsts vienai idejai bija nepārprotams. Meņģelieši vēlējās ģerbonī iemūžināt dievnama zvanu – simbolu, kas gadsimtiem ilgi vienojis vietējo kopienu un skanējis gan svētkos, gan pārdomu brīžos. Lai šo ieceri padarītu pēc iespējas patiesāku un piesaistītu vietai, iedzīvotāji paši devās uz Meņģeles evaņģēliski luterisko baznīcu, fotografēja zvanu torni un iemūžināja baznīcas zvana formu, lai tieši to varētu atspoguļot ģerbonī.

Tapušais Meņģeles pagasta ģerbonis iedvesmu rod no teikas par Zvanezeru un tajā noslīkušo zvanu. Sudrabotie viļņi ģerbonī vienlaikus simbolizē gan ūdens klātbūtni, gan arī zvana skaņas vibrāciju, kas it kā turpina skanēt pāri laikam. Savukārt centrā attēlotais zelta zvans veidots pēc vietējās baznīcas zvana parauga, piešķirot simbolam autentiskumu un ciešu saikni ar Meņģeli. Šis ģerbonis apliecina kopienas spēju vienoties kopīgā idejā, sargāt savas vērtības un dzirdēt vienam otru, gluži kā reiz dzirdēja zvana balsi, kas aicināja, brīdināja un vienoja.