Protams, nav teikts, ka pie varas esošās partijas tiks atkal ievēlētas, tomēr tāda iespēja pastāv, tāpēc ir vērts atgādināt vecos solījumus pirms jaunu solījumu uzklausīšanas. Evikas Siliņas valdība nav bijusi pie varas pilnu vēlēšanu ciklu. Tā politisko mantojumu pārņēmusi no Artūra Krišjāņa Kariņa valdības, taču koalīcijas vadošā partija tā pati – «Jaunā Vienotība». Videi un klimatam valdības deklarācijā vieta veicamo darbu ceturtajā desmitā:

32. Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm.

33. Plašāk integrēsim aprites ekonomikas principus uzņēmējdarbībā, lai produktu, materiālu un resursu vērtību pēc iespējas ilgāk saglabātu tautsaimniecībā, kā arī samazinātu atkritumu rašanos.

Klimata neitralitāte un Zaļā kursa pielāgošana vētrainai ekonomikas attīstībai partiju programmās vairāk izklausās pēc utopijas. Tomēr daļu no solītā partijām apzināti vai nejauši ir izdevies izpildīt vismaz daļēji. Piemēram, atteikties no krievijas dabasgāzes, aizstājot to ar atjaunojamu enerģiju. Reģionālas nozīmes sašķidrinātās dabasgāzes termināli, kas bija iecerēts iepretim Saulkrastu kūrortam, uzbūvēt neizdevās. Taču bez valsts līdzdalības mazāks terminālis sašķidrinātās propāna (naftas) gāzes pārkraušanai martā uzsācis darbu Rīgas ostā. Ar dabas vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm gan ir, kā ir. Zaļzemnieku vadītā Zemkopības ministrija jau nokrustīta par ministriju ar cirvi, jo grib cirst vairāk un tievāk. Savukārt Klimata ministrija, Ekonomikas ministrija un VARAM grib pēc iespējas vairāk vēja ģeneratoru un saules paneļu. Kurss it kā zaļais, bet betons tiek liets mežos un laukos.

Novērtēt šī Saeimas sasaukuma veikumu «Ogres Vēstis Visiem» lūdza vienai no respektablākajām vides aizsardzības organizācijām Latvijā – «Pasaules Dabas Fondam».

Jānis Rozītis, nodibinājuma «Pasaules Dabas Fonds» direktors:

Ja lūkojamies uz politiķu paveikto kopš 14. Saeimas vēlēšanām, tad periodu no 2022. gada rudens varam viennozīmīgi apzīmēt ar pozitīvu vērtējumu klimata un vides jomās. Šāds vērtējums gan viegli iegūstams, ja salīdzinām ar iepriekšējo desmitgadi un senāku periodu, kad progress vides jomā bijis ļoti lēns. Šajā periodā gan joprojām daļai bioloģiski augstvērtīgu teritoriju juridiskā aizsardzība nav nodrošināta, un īpaši sāpīgi tas vērtējams mežu pārvaldībā, kur arī veco mežu apsaimniekošana vēl joprojām paliek vien uz meža īpašnieka vai pārvaldnieka sirdsapziņas. Tomēr turpat desmitgades vēlme cirst jaunākus kokus, kas nupat apstādināta ar Satversmes tiesas spriedumu, pēdējā gada laikā atgriezusies ar šādu pašu meža nozares aicinājumu, papildus vēl arī virzot kailciršu pielietojumu lielākās platībās, kas ir apturēta gan Ministru kabinetā, gan Saeimā. Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvija ir viena no pēdējām aizsargājamo dabas teritoriju izveidē, tamdēļ ļoti pozitīvi vērtējama jaunu aizsargājamo dabas teritoriju izveide un esošo paplašināšana, šo teritoriju pārvaldības pilnveidošana, kur gan process vēl turpinās. Tomēr kompensāciju sistēmas pilnveidošana zemes īpašniekiem un citas iniciatīvas ar dabas daudzveidības saglabāšanu bijušas lēnākas. Uzsākta nacionālā dabas atjaunošanas plāna izstrāde, bet šeit gan pāragri vēl spriest par politiskās rīcības sekmīgumu. Baltijas jūras un iekšzemes ūdeņu ekoloģiskais stāvoklis nav iepriecinošs, un nav arī bijuši ļoti būtiski sasniegumi situācijas uzlabošanā. Pēdējos gados šajās jomās pieņemti rīcības plāni ar darāmiem darbiem, izveidoti virkne labās prakses piemēru, bet kopumā uzlabojumi, t. sk. juridiski risinājumi, virzās ļoti lēni un fragmentēti. Ļoti plašajā klimata un enerģētikas jautājumu saimniecībā politisko lēmumu ziņā noteikti pieminami aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns un Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums. Kaut abi dokumenti būtu diskutējami par kvalitāti, vai pašreizējās redakcijas ir pietiekamas, tomēr ļoti atzinīgi vērtējama abu šo dokumentu virzība un pieņemšana, kas iezīmē politisko izpratni par klimata pārmaiņu ietekmēm un nepieciešamām rīcībām, atbildībām. Atjaunīgo energoresursu ražošanas mērķis ar vēja un saules parku attīstību Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un klimata pārmaiņu mazināšanā ir šobrīd prioritārs un ļoti būtisks, tomēr process periodiski nav bijis skaidrs ne projektu attīstītājiem, ne jomu speciālistiem, ne Latvijas sabiedrībai, un, kaut problēmas aizsākumi nav pēdējo 3–4 gadu jautājums, tomēr risinājumi bijuši jāmeklē tieši pēdējos gados un tie bijuši politiski ļoti smagnēji.

Noteikti klimata un vides jautājumu pozitīvai virzībai pēdējos gados atbalstu sniedzis Eiropas Savienības normatīvais regulējums. Tajā pašā laikā valdību veidojošo koalīcijas partiju skatījumi ir bijuši pretrunīgi saistībā ar vides jautājumiem un arī Saeimā politiskās opozīcijas rīcība biežāk bijusi noraidoša nekā atbalstoša klimata un dabas jautājumu tiesiskā regulējuma pilnveidošanā. Kaut šajā periodā mēs piedzīvojam nopietnus draudus mūsu drošībai, krīzes situācijas veselības un ekonomikas jomās, tomēr liela daļa politiķu neizprot, ka klimata pārmaiņu un dzīvās dabas izzušanas krīzes nav apstājušās un, ticamākais, atliekot šos jautājumus šodien, rīt risinājumi būs nepieciešami krasāki un pārmaiņas būs aizvien sarežģītāk ieviešamas gan ekonomikas, gan sociālās jomās.

Esošās 14. Saeimas partiju priekšvēlēšanu solījumi vides un klimata jomā

1. «Jaunā Vienotība»

• Veidot dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

• Modernizēt ekonomiku, lai sasniegtu klimata neitralitāti līdz 2050. gadam.

• Ieviest zaļo kursu saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju interesēm.

• Paplašināt saules paneļu ieviešanas programmas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, palielināt uzstādītās vēja enerģijas jaudas.

• Atbalstīt ieguldījumus, kas veicina energoefektivitāti, t. sk. ēku siltināšanu.

• Ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī uzņēmējdarbības attīstības iespējas.

3. Zaļo un Zemnieku savienība

Vienlīdzīgas iespējas ikvienam dzīvot drošā, pārtikušā, zaļā, saliedētā un brīvā Latvijā.

• Attīstīsim energoefektivitātes programmas daudzdzīvokļu un privātmājām.

• Nodrošināsim sabalansētu, videi draudzīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozaru attīstību (..).

8. Politiskā partija «Stabilitātei!» (frakcija 14. Saeimā darbību izbeigusi)

–

11. Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»

• Paplašināsim energoefektivitātes atbalsta programmas, īpaši dzīvojamo māju siltināšanai. Veicināsim enerģijas pašražošanu.

• Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu īstenosim tā, lai stimulētu ekonomisko attīstību.

12. «Latvija pirmajā vietā»

–

15. «Progresīvie»

Realizēsim pārnozaru misijas, tostarp zaļo kursu (..) Noteiksim ilgtermiņa plānu straujai pārejai sadarbībā ar privāto sektoru uz vietējiem energoresursiem, aizstājot dabasgāzi.

Izveidosim energoefektivitātes aģentūru, kas atbild par ēku renovāciju, enerģijas kopienām, vietējo resursu gudru izmantošanu.

Pārdomāta vides politika novērš piesārņojumu un rada darbavietas. Izmantosim Rīgas labo praksi, īpaši atkritumu apsaimniekošanas jomā un mežu politikā.

Atbalstīsim ilgtspējīgu lauksaimniecību.

Aizsargāsim biodaudzveidību. Paplašināsim dabas aizsardzības tīklu un kompensācijas.

18. «Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija»

Mūsu prioritātes ir: (..) augoša, zaļa ekonomika.

Svarīga ir vides aizsardzības intereses respektējoša, līdzsvarota, ilgtspējīga ekonomikas attīstība. Uz atjaunojamiem un atkārtoti izmantojamiem resursiem balstīta enerģētika. Prioritāra ir vietējo resursu izmantošana, samazinot ar transportēšanu saistīto vides piesārņojumu.

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments