Ikkatra lielāka vēja vai saules enerģijas ieguves iecere Latvijā saskaras ar vietējo iedzīvotāju iebildēm. Viena galējība šajā situācijā būtu pilnībā aizliegt izvietot vēja turbīnas, otra – piestādīt visu Latviju ar stikla šķiedras mežu betona augsnē, atņemot zemi lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, jūras parku gadījumā – zvejniecībai un visur kopā – ierastajai ainavai. Pašvaldībām tātad ir jāizlavierē starp iedzīvotāju un attīstītāju argumentiem, pieņemot lēmumus, kas ievērojami nepasliktina novadnieku labsajūtu, bet arī ļauj komersantiem būvēties un pelnīt. Līdz šim pašvaldības ir samērā sekmīgi tikušas galā. Kontekstam jāatgādina, 2022. gadā valdība lēma, ka vēja enerģiju drīkst iegūt arī Latvijas mežos, kas iepriekš bija tabu. Līdz ar to pašlaik attīstītājiem un arī pašvaldībām ir plašākas manevra iespējas, meklējot labāko novietojumu vēja parkiem. Vecajos pašvaldību teritoriju plānojumos atmežošana, betonēšana un vēja stabu izvietošana nav pieļaujama. Tam nepieciešami jauni teritoriju plānojumi un apbūves noteikumi. Tādēļ vēl jo neizprotamāka ir ministra Čudara rīcība, apturot Bauskas un Preiļu novadu jaunos plānojumus. Uzņēmuma «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment» vadošais konsultants un partneris Oskars Beikulis ministra lēmumu vērtē kā «tādu, kas ir populistisks, pašvaldības ierobežojošs un nav datos balstīts». Šobrīd visu valsti ķemmē kādi 20 attīstītāji, meklējot vēja un saules enerģētikai piemērotas vietas, kur iedzīvotāju pretestība būtu pēc iespējas minimāla. Un šādu vietu pašvaldībās pietiek.

Nepatiks arī Ogres novada plānojums

Virspusēji iepazīstoties ar VARAM paziņojumu par pašvaldību plānojumu apturēšanu, lasītājs var nākt pie secinājuma, ka Čudars šādi rīkojas, jo pašvaldības uzliek kādus nesaprātīgus ierobežojumus zaļajai enerģētikai: «Teritorijas plānojumiem jābalstās datos, un to risinājumiem jābūt samērīgiem un tiesiski pamatotiem. Pašvaldībām ir liela rīcības brīvība teritorijas plānošanas jomā, tomēr nedrīkst noteikt neskaidrus, nepamatotus vai pārmērīgus liegumus, kas būtiski ierobežo personu tiesības uz īpašumu un kavē kopējo valsts mērķu sasniegšanu.»

Taču patiesībā novadu domes savos lēmumos esot pietiekami liberālas. Vides eksperts Oskars Beikulis to redz praksē, izstrādājot vēja parkiem ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumus. Jā, varbūt kādam parkam kontūra tiek piekoriģēta, kādam kāds stūris nogriezts, kā Iecavas parka gadījumā. Taču konceptuāls nē attīstītājiem netiek teikts. Arī Preiļu novadā līdz ministra iejaukšanās brīdim uz priekšu virzījās divi vēja projekti, un jaunais plānojums tiem nebūt netraucēja. Cita lieta, ka attīstītājiem nekādas korekcijas var nepatikt, un SIA «Enery Latvia» Bauskas novada pašvaldības lēmumu ir apstrīdējusi. Taču ministra reakcija ir neadekvāta. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tagad uz bremzēm tiek nolikti parki, kas pašvaldībās zaļo gaismu jau saņēmuši. Piemēram, «Stelpe 1», kas iecerēta Bauskas un mūsu Ogres novadā. Līdz ar jaunā Bauskas novada teritorijas plānojuma apturēšanu tā ir uz pauzes, un pastāv liela varbūtība, ka ministram nepatiks arī Ogres novada jaunais teritorijas plānojums, kas pašlaik atrodas sabiedriskajā apspriešanā. Un tad nevis iedzīvotāju un pašvaldību iebildumu dēļ zaļā enerģētika Latvijā buksēs, bet viena lielā amatā esoša populista dēļ.

Ar Stambulas konvenciju fonā

Interesants aspekts šajā situācijā ir atbildību sadale starp ministrijām. Formāli par klimata plāniem un enerģētikas attīstību valstī atbild zaļzemniekus pārstāvošais Kaspars Melnis, taču vēja biznesam sprunguļus spieķos bāž «Vienotības» Čudars. Abas koalīcijas partneres jau ilgāku laiku ir uz nažiem Stambulas konvencijas dēļ. Tādēļ iespējams, čakarēšanās Meļņa saimniecībā ir «Vienotības» atbilde uz zaļzemnieku iniciēto izstāšanos no konvencijas, kas ļoti nepatīk «Vienotības» elektorātam. Un vēlēšanas vairs nav aiz kalniem. Katrā ziņā no malas izskatās, ka abas ministrijas savā starpā nesarunājas. Tas labi bija redzams politikas TV šova «Kas notiek Latvijā?» vējam veltītajā raidījumā. Kad Melnim vaicāja, ko viņš domā par Čudara rīcību, viņš paziņoja, ka viņam vēl esot jāiepazīstas ar kolēģa argumentāciju. Tātad nebija lasījis vai izlikās, ka nav izlasījis to, ko visi pārējie jau ir izlasījuši. Savukārt uz precizējošu jautājumu no «Ogres Vēstīm Visiem», vai Čudars lēmumu tika saskaņojis ar Klimata ministriju, saņēmām šādu skaidrojumu:

«Par pašvaldību teritoriju plānojumu atbild un lēmumus pieņem Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija kā nozari pārraugošā institūcija, kas ir atbildīga par pašvaldību darbības un teritorijas plānošanas jautājumiem.» Tātad Čudars ar Melni patiešām nesarunājas, kaut gan teorētiski – zaļais kurss abiem kopējs.

Bet kas tagad notiks tālāk?

Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas priekšsēdētāja Līna Dmitrijeva tajā pašā raidījumā atzina, ka ministra Čudara lēmums grauj visu plānošanas sistēmu, kas līdz šim bijusi pašvaldību rokās. Ne jau tikai Bauska un Preiļi tagad nezina, kā rīkoties, bet vesela rinda pašvaldību (arī Ogres novads), kas savos topošajos plānojumos ap apdzīvotām vietām iecerējusi noteikt aizsargjoslas. Kādai tas ir kilometra rādiusā, citai pusotra vai divu, kur ģeneratori nav izvietojami. Visticamākais, risinājums šajā situācijā tiks meklēts Satversmes tiesā. Vakar pašvaldībās, kur plānojumi nostopēti, ārkārtas sēdēs tika lemts par vēršanos Satversmes tiesā. Paralēli notika arī ministru Meļņa un Čudara tikšanās ar Latvijas Pašvaldības savienību, lai pārrunātu ar vēja elektrostaciju būvniecību saistītos jautājumus. Valstī joprojām nav skaidras politikas, kur, kā un cik daudz jānodarbojas ar enerģētiku, tajā pašā laikā valdība šobrīd nepamatoti iejaucas pašvaldību kompetencē, traucējot līdzsvarot iedzīvotāju un uzņēmēju intereses. Valsts kopējā interese ir ražot vairāk enerģijas, izmantojot atjaunīgos resursus. Uzņēmēju interese ir pelnīt, izmantojot bezmaksas izejvielas – vēju un sauli. Iedzīvotāju interese ir zemāka cena elektrībai un iespēja dzīvot labvēlīgā vidē. To noteic Satversmes 115. pants. Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments