Brauciena laikā drusku pajokojām par ministres viesošanās laiku. 14. Saeimas pilnvaru laiks neatvairāmi ieiet finiša taisnē. Par šī Saeimas sasaukuma favorīti negaidīti kļuva «Jaunā Vienotība», kas parlamentā ieguva 26 vietas un kopā ar tuvākajiem ideoloģiskajiem «cīņu biedriem» no «Progresīvajiem» veido koalīcijas pamatu, jo NA no tās atkrita, bet ZZS savas sarkanās līnijas pārkrāsoja par zaļām, atbalstot koalīciju ar balsojumiem, kurus dažkārt iešūpo arī mainīgi vēji.

Protama lieta, ka koalīcija uzreiz un arī tagad par savu galveno sasniegumu nebeidz skandināt Stambulas konvencijas ratifikāciju un partnerības regulējumu. Ja teiktu, ka JV ļoti interesētu «Skolas 2030» samocītās un fiasko cietušās izglītības labošana vai vismaz nostatīšana uz kājām, tad tas būtu diezgan vieglprātīgi un savādi sacīts. Jo – nav atklāti atzīts (izjusts gan!) projekta «Skola 2030» fiasko. Pavīpsnāju, ka varbūt neveiksmīgā un naudīgā projekta labošana sākusies no «apakšas», jo Ogres novada Izglītības pārvaldē par Profesionālā atbalsta nodaļas vadītāju jau labu laiku strādā tā saucamās kompetenču pieejas aizsācēja un projekta «Skola 2030» vadītāja Zane Oliņa, kura šo amatu 2022. gada maijā atstāja. Tā vietā, lai sakārtotu mācību saturu un nebūtu tik kliedzoši daudz skolēnu, kas nespēj nokārtot centralizētos eksāmenus un iegūt pamatizglītību, IZM gana cīnījusies ar pseidoproblēmām, piemēram, virzot muļķīgo, bet obligāto noteikumu, ka, pārbaudes darbā saņemot nesekmīgu vērtējumu, to labot nedrīkst līdz mācību gada beigām, kad vainīgais rakaris būs pat «aizmirsis arī to, ko nezināja».

Būtu bezgala netaisnīgi skolu nebūšanas tagad uzvelt jaunajai ministrei, ja viņas priekšgājēja, teju «visu nozaru speciāliste» Anda Čakša, pašas partijai JV un premjerei Evikai Siliņai, arī no JV, šķita nomaināma. Jāpasmejas par viņas iemīļotajiem un skandinātajiem «gudrvārdiņiem» – skolas ekosistēma, skolotāju un skolēnu «labbūtība», «labizjūta», bet par steidzami izskaužamajiem mobingiem, bulingiem, bosingiem īstenībā neliekoties ne zinis. To vajadzēja un gribējās Dacei Melbārdei atgādināt un pavaicāt arī vēl šo to.

Vajadzēja pavaicāt par ministres partijas (JV) pirmsvēlēšanu solījumiem, kuros melns uz balta: «Ieviest obligāto vidējo izglītību», bet tagad tik daudz vidusskolu tiek slēgtas. Kā tas iet kopā? Un kas tā par konsekvenci, kur darbi pretēji vārdiem? Solīts gādāt, lai skolotāju darba samaksa par 20% pārsniedz vidējo darba samaksu valstī. Izpildīts? Andas Čakšas garantijas bija vēl skaistākas – skolotāju alga mēnesī 3000! Andas Čakšas ilgi pašas kultivētā «aksioma», ka liela skola kvalitatīva, maza nekvalitatīva, bija mazliet aplinkus sacīta, bet Kārļa Šadurska vārdi, ka «mazas skolas kropļo bērnu nākotni», trāpīja kā ar āmuru pa pieri un paliek nepiedodami. Ņemot vērā, ka faktiski pie varas valstī ir JV, kāpēc nav izpildīts tas, kas solīts arī tik konkrēts? Daudz ko gribējās pavaicāt, bet par tādu atklātu sarunu nebija domāts, formāts bija cits, bet lauku skolu pārstāvji tajā nejutās iederīgi.

Piedienīgi situācijai atdziestam un apņemamies uzvesties rātni un korekti. Bet arī tas nebija vajadzīgs – aprunāšanās bija garām skrienoša, un savu lomu tur nesaskatījām. Augstās viešņas sagaidīšana uz goda: bez skolas direktores Innas Zeņkevičas klāt arī Ogres novada pašvaldības pārstāvji: Egils Helmanis - Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, Gints Sīviņš – Ogres novada pašvaldības domes deputāts, Izglītības, sporta un uzņēmējdarbības veicināšanas komitejas priekšsēdētājs; Dzirkstīte Žindiga – Ogres novada pašvaldības domes deputāte, Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētāja vietniece, Attīstības un infrastruktūras komitejas locekle, Ogres novada Sporta centra direktore. Īsa aprunāšanās ekspromtom stilā sanāca skolas aktu zālē – kājās stāvot un garām skrienoši. Gints Sīviņš vērsa uzmanību uz to, ka novads veic lielas investīcijas izglītībā, arī šo burvīgo ģimnāzijas ēku uzceļot, veicot lielus remontus citās skolās, izveidojot modernus kabinetus ar mūsdienu prasībām atbilstošiem tehnoloģiskiem aprīkojumiem. Viņš atgādināja, ka novadā ir vairākas mazās lauku skolas, kuras novada vadība apņēmusies saglabāt. Atbilstoši valsts noteikumiem, pašvaldībai jāpiemaksā iztrūkstošā daļa, ko nesedz valsts. Savukārt Egils Helmanis piebilda, ka šī pašvaldības daļa nebūs maza, ap 300 – 500 tūkstošiem gadā. Ministre Dace Melbārde drošināja, ka valsts kopējais finansējums izglītībai palielināts par 10% un atgādināja zināmo, ka skolu saglabāšana, slēgšana ir pašvaldības ziņā. Pēc īsas ekskursijas pa skolu ministre tajā pašā zālē tikās ar jauniešiem.

Sarunu sāka ar kosmosu, kur Latvijai arī ar laiku būs sava vieta. Protams arī par mākslīgo intelektu, kas palīdz mācīties, bet jāmācās pašam: cilvēks pēc dabas ir slinks un ātri var piezagties smadzeņu kūtrums. Atgādināja ģeopolitisko situāciju, kurā savas korekcijas jāveic arī izglītībai… Ministre atbildēja uz jauniešu jautājumiem.

Dažādās vietnēs tikšanās Ogrē atainota itin skaisti, kas nesakrīt ar Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa pausto savā f/b kontā:

«Esmu deviņus gadus Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs. Šī ir pirmā tik bezkaunīga vizīte no ministrijas puses manā darba pieredzē. Mūsu valstī kopš atmodas sākuma ir slēgtas vairāk nekā 300 skolas. Uzbūvētas no jauna ir tikai pāris. Mēs gribējām runāt par problēmām izglītībā, par kritērijiem, kuri spiež slēgt daudzas skolas Latvijā. Gribējām runāt par tiem miljoniem, kas ir ieguldīti šajās skolās, par valsts politikas tuvredzību un netaisnību pret mazajām lauku skolām. Bet šādas diskusijas nebija. Diskusijas vietā «Jaunā Vienotība» izvēlējās izmantot administratīvo resursu, lai veiktu politisku kampaņu. Kamēr es strādāju Ogres novadā, mēs nekad neesam skolas politizējuši, neesam par direktoriem likuši politiskos ielikteņus. Mana pārliecība, ka to nedrīkst darīt, jo pirmajā vietā profesionālais līmenis. Skolā nav jāveido politika, bet ir jāmāca mūsu jaunieši, lai viņi varētu būvēt mūsu ideālo Latviju.»

Ja priekšnieku, vietnieku publiskās valodās gluži gar acīm virmo jēdziens «diskusija», jāpadomā, kas ir diskusija. Tā ir strīdīgu, neskaidru sarežģījumu (publiska) apspriešana, kompromisu meklēšana, vienošanās. Diskusijai ir formāts: uz to tiek uzaicināti dažādu viedokļu, interešu, preses pārstāvji, kas var sasēsties pie apaļā galda. Tai ir vadītājs, kas vienlīdzīgi piešķir vārdu tās dalībniekiem, vadoties pēc pašu pieņemta reglamenta, secības, uzstāšanās ilguma un tā tālāk. Nedomāju, ka tā bija jāorganizē Ogrei. Naivi iedomājos, ka IZM interesē mūsu, Ogres novada ļaužu, domas. Ja interesētu, noorganizēt būtu vien sīka, tehniska lieta.