2. decembrī saņemta informācija, ka Ogrē, Vēju ielā, jau vairākas dienas tiekot kurināts ugunskurs, kura dūmi traucējot apkārtējiem iedzīvotājiem. Ierodoties konstatēts, ka pagalmā ugunskurā gruzd lapas, kas rada dūmus. Adresē neviena persona netika sastapta. No kaimiņiem noskaidrots īpašnieka tālruņa numurs. Telefoniski sazinoties, paskaidrots policijas ierašanās iemesls personas īpašumā, kā arī izskaidrots, ka lapu dedzināšana Ogres novada teritorijā ir aizliegta un par to ir paredzēta administratīvā atbildība. Šajā pašā dienā, 2. decembrī, saņemta informācija, ka Ogrē, Madlienas ielā, kāds kurina ugunskuru, esot liels piedūmojums, kas traucē apkārtējiem iedzīvotājiem. Ierodoties konstatēts, ka dūmi nāk no vairāku māju skursteņiem. Likumsargi ugunskura kurināšanu nekonstatēja.
No 27. novembra līdz 3. decembrim pasaulē nākuši un Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti:
Kirils, Adelīna, Ēriks Gustavs, Keila Leksija, Katrīna.
No rītiem ar suni ejam staigāt gar dzelzceļu, suns staigā, es tikmēr baroju vārnas ar valriekstiem. Tos valriekstus man kāda paziņa iestāstīja, un vārnām tiešām garšo. Vienu vārnu atpazīstu, jo tai kāja sačakarēta. Agrāk klibā kāvās ar pārējām, lai pie riekstiem tiktu, bet tagad gudrāka kļuvusi. Pielido brīdī, kad riekstu nometu sev pie kājām. Citām bail, klibajai – arī, bet viņai spēcīgāka motivācija.
Nacionālie Bruņotie spēki atkārtoti aktualizējuši nepieciešamību nojaukt dzelzceļa uzbērumus, kas mūs savieno ar agresorvalsti krieviju. Valdība uzdevusi vairākām ministrijām un drošības iestādēm līdz gada beigām sagatavot atzinumus, kā dzelzceļa saišu pārciršana ietekmētu Latvijas drošību un ekonomiku. Tieši šis pēdējais aspekts – preču tranzīts no krievijas – ir galvenais kavēklis, kas drošības apsvērumus politiķu acīs padara otršķirīgus.
Šodien biju pie katras skolas, lai nobildētu plāksnes ar skolu nosaukumiem. Jau kādu laiku šī skolu reforma liek uzdot daudzus jautājumus. Es nepiekrītu «Jaunajai Vienotībai», ka mazas skolas ir slikti, bet lielas – labi.
Ja kāds būtu teicis, ka tā notiks, nudien, neticētu. Tā parasti iesāk stāstījumu, lai raksturotu neikdienišķu, varbūt pat neticamu atgadījumu virkni. Nebūšu oriģināla. Arī man stāstāmais jāiesāk tieši tādiem vārdiem. Sākšu iztālēm! Kā dzīvē notiek, nomira mans eksvīrs. Sen jau viņam bija cita ģimene tāpat kā man. Katram sava dzīve, viens otra dzīvē nejaucāmies. Pat attālināti ne. Toties abiem – kopīgi bērni. Pieauguši. Bet arī bērnu dzīvē viņš nebija klātesošs. Par to runājot, varētu izmantot emocionāli ietilpīgo partikulu diemžēl, bet es atļaušos teikt, ka tā vienkārši notiek.
Ogrēniete Ināra Skuja skaistuma konkursā «Grandma Latvija 2025» ieguva titulu «Radošums». Konkursa fināliste teic, ka pieredze šajā konkursā bijusi nenovērtējama un laiks kopš aprīļa paskrējis «vienā elpas vilcienā». Konkurss Latvijā risinājās piecās kārtās, kur 13 omes apliecināja savu radošumu, viesmīlību, tradīciju kopšanas mākslu un vēl daudzas dažādas prasmes. 8. novembrī Cesvaines pilī notika galvenā kronēšanas ceremonija un par «Grandma Latvija 2025» tika kronēta Marika Šķēle no Cesvaines. Ināra Skuja ikdienā strādā Ogres PII «Riekstiņš», kur uzņēmīgā ome pilda vadītājas pienākumus. Dzīvē izaudzinājusi trīs bērnus un šobrīd nenogurstoši atbalsta četru mazbērnu izaugsmi. Aicinājām uz sarunu Ināru, lai ieklausītos viņas dzīves gudrībā un drosmīgajos lēmumos, kas aizveduši viņu pie arvien jauniem izaicinājumiem.
Paša pieņemtie lēmumi vienmēr ir visstiprākie, saka Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Kārlis Žols, stāstot, cik svarīgi pie ticības nonākt pa savu unikālo ceļu. Kārļa darba gaitas baznīcā vedušas tuvu un tālu – kalpošanu uzsācis Rīgas Lutera un Ikšķiles draudzēs, tad devies gūt pieredzi uz ārvalstīm un daudzus gadus nostrādājis baznīcās ASV. Pēc atgriešanās Latvijā krietnu laiku darbojies arī kā pedagogs Ogres Mūzikas un mākslas skolā. Nu Kārlim Žolam priekšā jauns dzīves un garīgais izaicinājums – šī gada pavasarī viņš ievēlēts par Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaulē arhibīskapu. Par jaunajiem pienākumiem, mācītāja ikdienu un daudz ko citu – mūsu sarunā.
Veselība ir mūsu lielākā vērtība, un ikviens no mums vēlas būt drošs, ka vajadzības brīdī kvalitatīva medicīniskā palīdzība ir pieejama tuvumā. Ogres Veselības centrs (OVC) ir kļuvis par uzticamu un neatņemamu Ogres novada veselības aprūpes daļu, piedāvājot plašu pakalpojumu klāstu un augsti kvalificētu speciālistu atbalstu. Ogres Veselības centrs nodrošina visaptverošu aprūpi – no profilakses un diagnostikas līdz ārstēšanai, rehabilitācijai un aprūpei mājās. Mūsu centrā vienuviet pieejami daudzi dažādu jomu speciālisti, lai palīdzība būtu ātri un ērti sasniedzama.
Ja gribam atgūt savu par OIK samaksāto naudu, sestdien, 20.septembrī, nesēžam mājās, ejam uz biedrības “Tiesiskums.lv” organizēto iedzīvotāju forumu un uzzinām, kas jādara, lai par OIK samaksāto naudu atkal ieraudzītu savos maciņos.
Uzņēmums Ignitis Renewables ir sagatavojis ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) gala ziņojumu par “Stelpe–1” vēja enerģijas parka ieceri Bauskas un Ogres novados, ievērojot augstākos vides un sabiedriskās atbildības standartus. Nesen notikušajās sabiedriskajās apspriedēs Birzgalē un Vecumniekos Ignitis Renewables iepazīstināja vietējos iedzīvotājus ar projekta ieceri un skaidroja iespējamo IVN gala ziņojumu, kā arī atbildēja uz jautājumiem, kas radušies projekta apspriešanas gaitā.
