Lapu kaudzes papildina arī privātpersonas

«Ja pēkšņi uzkristu sniegs, nāktos pārkārtot darbu – nolikt grābekļus un ķerties pie lāpstām. Bet, kā jau ierasts, pirmais sniegs vienmēr atnāk it kā negaidīti,» saka E. Žagars un piebilst, ka lapu vākšana pilsētā rit pēc plāna – galvenais mērķis ir līdz novembra vidum lielāko daļu teritoriju sakopt, taču laika apstākļus ietekmēt nav iespējams. «Šogad lapas birst ilgāk nekā citus gadus, tāpēc pilnībā pabeigt to savākšanu līdz Lāčplēša dienai un pat līdz valsts svētkiem, 18. novembrim, droši vien tomēr neizdosies,» skaidro Žagars.

Viņš arī atzīst, ka darbus apgrūtina privāto īpašumu saimnieki, kuri pilsētas lapu kaudzēm pievieno savas. «Ja būtu jāsavāc un jāizved tikai pilsētas teritorijas lapas, darbs noritētu daudz ātrāk. Bet cilvēki diemžēl naktīs pievieno savas kaudzes klāt vietās, kurās lapas jau bija novāktas. Mēs, protams, saprotam – vecākiem cilvēkiem grūti aizvest līdz «Ķilupei», kur lapas pieņem bez maksas, tomēr tā nav godprātīga rīcība,» viņš piebilst.

Pilsētas uzturēšanas tehnika esot pilnībā sagatavota ziemai – traktori, lāpstas, smiltis un sāls šobrīd ir pietiekamā daudzumā, jāpieliek tikai sniega lāpstas un var braukt. «Brigādes izveidotas, tehnikas ir gana, un sētnieki arī pieejami – cik nu iespējams šajā laikā. Protams, vienmēr kāds saslimst, kāds atvaļinājumā, bet kopumā viss strādā,» saka Žagars.

Pēc viņa domām, cilvēki parasti visvairāk sūdzas par pirmo sniegu: «Kad uzsnieg pirmais sniegs, šķiet, ka neviens nav gatavs. Bet pēc pāris nedēļām visi pierod – tehnika brauc pa ierastajiem maršrutiem un arī iedzīvotāji vairs tik asi nereaģē. Tā ir katru gadu.»

No privātiem par pašvaldības ceļiem

Arī Ogres novada pašvaldības Ielu un ceļu uzturēšanas nodaļas vadītājs Pēteris Bužers apliecina – ziemas uzturēšanas darbiem viss ir sagatavots. «Dokumentāli viss kārtībā, līgumi ar uzturētājiem noslēgti, un visi ir gatavi. Tie paši uzņēmēji, kas pērn, turpina strādāt arī šogad,» viņš norāda.

Gan sāls, gan smilšu krājumi ir sagādāti, un vēl palicis pāri arī no iepriekšējās sezonas. «Nauda ir pietiekami, pat nedaudz ietaupījām, jo iepriekšējā ziema nebija tik barga,» saka P. Bužers.

Šogad īpaši daudz uzmanības pievērsts lauku teritoriju ceļiem. «Pagājušajā gadā daudz darījām Ogresgala, Lielvārdes, Ikšķiles un Tīnūžu pagastos – ceļi tur bija nolietojušies. Tagad redzam, ka remonti nākuši par labu, lai gan pašlaik, šajā slapjajā laikā, ceļu stāvoklis visā Latvijā ir smags,» viņš atzīst.

To apstiprina arī «Latvijas Valsts ceļu» pārstāvji, norādot, ka, pieturoties mitriem laikapstākļiem, daudzviet valsts autoceļu tīklā pasliktinās grants ceļu stāvoklis. Mitruma dēļ iepriekš veikto uzturēšanas darbu efekts saglabājas īsāku laiku, bet satiksmes ietekmē veidojas bedres un iesēdumi – īpaši tas raksturīgi ceļiem, kur ir intensīva smagā transporta satiksme. Ogres novadā vieni no problemātiskākajiem ceļiem šobrīd ir autoceļš «Rīga–Ērgļi» (P4) pie Kangariem un «Bauska–Linde» (P88). Lai veiktu uzturēšanas darbus, nepieciešams sagaidīt, kad ceļi apžūst, pārmitrinātam segumam kvalitatīvu uzturēšanu veikt nav iespējams. Tomēr vietās, kur seguma stāvoklis ir ļoti slikts, iespēju robežās uzturēšanas darbus veic arī slapjos laikapstākļos – kritiskākajās vietās bedrīšu dziļumu samazina ar līdzināšanu (greiderēšanu), līdzinot tikai seguma virskārtu. Naktīs, iestājoties salam, autoceļi strauji apžūst, un pirms sasalšanas autoceļus noplanēs, lai nodrošinātu braukšanas komfortu ziemas sezonā.

P. Bužers norāda, ka Ogres novadā pēdējos divos gados liela daļa darba ieguldīts arī, lai pašvaldība pārņemtu savā īpašumā koplietošanas ceļu posmus, kas līdz šim juridiski atradās uz privātām zemēm. «Iepriekš pašvaldība nedrīkstēja tajos neko darīt – ne greiderēt, ne remontēt. Piemēram, Ciemupes pusē ir kādi pieci kilometri ceļa. Pirmais kilometrs, kas jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem ir pašvaldības īpašums, ir kārtībā. Bet, kad 90. gados sāka atdot zemes īpašniekiem atpakaļ, nākamais kilometrs jau nonāca uz privātās zemes. Un šajos posmos, kas bija uz privāto īpašnieku zemes, pašvaldība neko nedrīkstēja remontēt. Bet cilvēki jau to nezina – viņi redz vienu ceļu un nesaprot, kāpēc viens kilometrs labs, nākamais bedru pilns. Tāpēc arī nolēmām šos posmus pārņemt kā inženierbūves. Tas nozīmē, ka tagad drīkstam tajos veikt remontdarbus, tīrīšanu, greiderēšanu un visu nepieciešamo,» stāsta P. Bužers. Tagad Ogres novadā ir aptuveni 1480 kilometru pašvaldības ceļu, no tiem daļa asfaltēti, daļa grants seguma. «Pirms diviem gadiem, piemēram, Ogresgalā, pašvaldībai bija 28 kilometri ceļu, tagad – jau 60. Apjoms palielinājies visos pagastos, un darbs turpinās,» viņš norāda.

Ne visi zemes īpašnieki ar to ir apmierināti. «Lielākā daļa saprot, ka tas ir kopējs labums – ceļš taču visiem vajadzīgs. Bet ir arī tādi, kas uzskata, ka mēs teju vai ar varu paņemam viņu ceļu. Tiesa, likums paredz šādu pārņemšanu, un tas ir vienīgais loģiskais risinājums. Šie ceļi taču būvēti kolhoza laikos, un tolaik nevienam pat prātā nenāca, ka tie kļūs par privātīpašumu,» skaidro P. Bužers.

Ceļu stāvoklis un remontdarbi

Pašvaldība turpina ceļu remontus soli pa solim – atkarībā no pieejamā finansējuma. «Mēs nevaram uzreiz visu izdarīt. Rokam grāvjus, lai ūdens varētu notecēt, nostiprinām malas, greiderējam. Transporta izmaksas ir milzīgas, tāpēc visu darām pakāpeniski, turot roku uz pulsa, lai ziemā būtu līdzekļi arī kaisīšanai un sniega tīrīšanai,» saka Bužers.

Ceļu uzturēšanas uzņēmumiem ir noteikts darba apjoms un budžeta ierobežojumi, tādēļ katrs solis tiek rūpīgi plānots. «Protams, viņi labprāt raktu un strādātu, bet mēs uzraugām, lai nepārtērē līdzekļus un lai darbi būtu kvalitatīvi,» viņš piebilst.

Runājot par grants ceļiem, P. Bužers norāda, ka problēma bieži vien ir arī apaugumi ceļa malās, kas neļauj ūdenim notecēt. «Tie paaugstinājumi ir gadiem krājušies – ūdens netek projām, ceļš pārmitrinās, izdangājas, un tad arī rodas bedres. Arī to visu tagad mēģinām sakārtot,» viņš saka.

Pašvaldības rīcībā ir arī savi karjeri, tomēr to izmantošanai ir daudz birokrātisku šķēršļu. «Tā nav vienkārša lieta – nevar tā, ka aizbraucam un sākam rakt. Ir nepieciešami dokumenti, atzinumi, izpētes, un tas viss prasa laiku. Pēdējo reizi Ikšķiles karjerā grants tika ņemta pagājušā gada pavasarī, šogad atkal sakārtojam dokumentāciju. Tas ir ilgs process,» skaidro Bužers.

Arī grants materiāls vairs netiek bērts tieši no karjera. «Mēs vairs sen neberam «neapstrādātu» granti. Tagad izmantojam tikai sagatavotu, drupinātu materiālu, kas atbilst specifikācijām. Vairs nav tā kā kolhozlaikos – sabēra lielus akmeņus uz ceļa un brauca. Tagad tā nenotiek,» viņš uzsver.

Gan Edgars Žagars, gan Pēteris Bužers ir vienisprātis – ziemas vēl nav, bet darbs notiek pilnā sparā. «Lai ziema kavējas, mums tas tikai par labu. Būvniekiem un uzturētājiem šis ir ideāls laiks, lai vēl pabeigtu pēdējos darbus,» saka P. Bužers, un E. Žagars piebilst, ka sniegs pilsētā skaists ir tikai pirmajās stundās – pēc tam sākas darbs.

Meteoroloģiskās prognozes liecina, ka tuvākajās nedēļās laikapstākļi Latvijā būs mainīgi, gaidāms arī sniegs, kas nozīmē, ka mainīgs būs arī autoceļu stāvoklis. Pieturoties nepastāvīgiem laikapstākļiem un gaisa temperatūrai svārstoties zem un virs nulles, braukšanas apstākļi var strauji mainīties un būt atšķirīgi dažādos Latvijas reģionos.

No rītiem un vakaros uz ceļiem var veidoties apledojums un veidoties tā sauktais melnais ledus, kas ir praktiski neredzams un ļoti bīstams. Visstraujāk ceļi apledo uz tiltiem un pārvadiem, kā arī pie ūdenstilpēm. Ar uzturēšanas darbiem iespēju robežās tiek uzlaboti braukšanas apstākļi, taču nav iespējams novērst rudeni un ziemu un šiem gadalaikiem raksturīgos laikapstākļus. Jāņem vērā, ka arī pēc tam, kad ir veikta uzturēšana un ceļš ir apstrādāts ar pretslīdes materiāliem, tas var apledot atkārtoti.

UZZIŅA

Par ceļu uzturēšanu var sazināties:

Ogres pilsētā un Ogresgalā:

• SIA «VIA Mežs» – tālrunis 25633463.

Uzturēšanas teritorija: Pārogres rajons, Jaunogres rajons. Robeža ir Ogres upe līdz Lašupēm un dzelzceļa līnija Jaunogrē.

• AS «ACB» – tālrunis 25633463.

Uzturēšanas teritorija: Ogres pilsētas centrs un Loka ielas rajons, Lašupes, Ogresgala pagasts.

• Jautājumu vai neskaidrību gadījumā par iekšpagalmu tīrīšanu no sniega, kā arī citiem jautājumiem var sazināties ar SIA «Ogres Namsaimnieks» Teritorijas uzkopšanas nodaļu, zvanot uz tālruņa numuru 27027724.

• Par apledojumu valsts autoceļu posmos, kā arī citiem sarežģījumiem, ja tādi rodas uz valsts autoceļiem, iedzīvotāji aicināti informēt, zvanot uz VSIA «Latvijas Valsts ceļi» diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 8000 5555.

• Par ceļu uzturēšanu novada pilsētās un pagastos atbildīgi ir konkrētās teritorijas pagastu pārvalžu vadītāji.