Likums noteiks valsts pienākumu aktīvi risināt vardarbības problēmas, nodrošinās upuru aizsardzību un atbalstu – juridisku, psiholoģisku un sociālu palīdzību –, paredzēs stingru atbildību gan par vardarbības aktiem, gan valsts iestāžu bezdarbību, kā arī regulēs datu apkopošanu, institūciju sadarbību un sabiedrības izglītošanu vardarbības prevencijas jomā.

Saeimas deputāte Linda Matisone (AS) skaidro, ka šī deklarācija stiprinās Latvijas apņemšanos aizsargāt cilvēka cieņu un ģimenes vērtības, vienlaikus balstoties nacionālajos likumos un mūsu sabiedrības morālajos principos. «Tā ir atbilde tiem, kuri vēlas reālu, efektīvu rīcību pret vardarbību, nevis ideoloģiskus dokumentus, kas rada liekas pretrunas,» tā deputāte.

Saeimas deputāts Nauris Puntulis (NA) norāda, ka NA konsekventi iestājusies par reālu un efektīvu cīņu pret vardarbību. «Mēs nedrīkstam pieļaut, ka vardarbības novēršanas jautājums kļūst par ideoloģisku cīņu un vardarbības problēmas netiek risinātas pēc būtības. Mūsu mērķis ir panākt praktisku rīcību – palīdzību cietušajiem un stingru atbildību vainīgajiem. Latvijai jāizstrādā efektīvs tiesisks regulējums, kas aizsargā cilvēkus, saskaņā ar Satversmes garu un vērtībām,» uzsver N. Puntulis.

Deklarācijas iesniedzēji uzsver, ka reālu rezultātu iespējams panākt tikai tad, ja nacionālajā likumdošanā tiek iestrādātas konkrētas, praktiski īstenojamas normas, kas risina problēmas pēc būtības.

Jau vēstīts, ka septembra izskaņā, pateicoties ZZS balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākās izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā. Koalīcijas partneri gan apņēmušies strādāt, lai pieņemtu nākamā gada «drošības budžetu», taču ticību Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības spējai strādāt ilgtermiņā nu jau pauž vien retais politiķis.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā.