Ja visa tā bezdzimuma būšana grozās ap to, kā cilvēks pašidentificējas savā galvā, tad jau arī muļķību diapazons var būt neizmērojams. Taču problēma, ka muļķības izplata akadēmiska iestāde. Vaicāju programmas vadītājai, kāpēc tur tā nebinārā muļķība ierakstīta. Viņa vaļsirdīgi atzina, ka bijis pat kauns kaut ko tādu sūtīt, taču šis esot ES fondu projekts un kāds pārcentīgs latviešu birokrāts tās Eiropas prasības pēc visu dīvaiņu iekļaušanas burtiski iztulkojis. Lūk, tāpēc latviešu valodas likumi tiek atcelti, dzimumi tiek atcelti un akadēmiskajā vidē iespējams oficiāli pašidentificēties kā mistiskām bezdzimuma būtnēm.

Iemetu internetā atslēgvārdus «nebināra persona». Izrādās, jau pērn sociālajos tīklos par šo tematu notika pamatīgs cepiens, jo Eirovīzijā uzvarēja «nebināra persona», un tad vēl pilnā nopietnībā publiski tika diskutēts par dzimumneitrālu apzīmējumu ieviešanu nebinārām personām latviešu valodā. Piedāvājumā bija apzīmējumi – viņ, viš vai viņo, ko Valsts valodas centrs noraidīja kā kategoriski nepieņemamus un latviešu valodu kropļojošus. Savu artavu sabiedrības veselā saprāta uzturēšanā sniedza arī pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs, skaidrojot, kāda ir bezdzimuma idejas izcelsme:

«Starp jauniešiem «nebinārā identitāte» šobrīd ir visai populāra – tā ļauj it kā apturēt pieaugšanu (kamēr es neesmu ne vīrietis, ne sieviete, es esmu bērns). Bailes pieaugt ir viena no klasiskajām pusaudzības grūtībām, ko ar iejūtību jāpalīdz pārvarēt, nevis nostiprināt psihē.»

Jo īpaši tā būtu jārīkojas skolām, augstskolām un valsts institūcijām, savos dokumentos un anketās piedāvājot visus dzimumus, tas ir – sieviešu un vīriešu, nevis kaut kādas dabā nepastāvošas nebināras versijas un zīļukus.