Tehniskā ziņā vēlēšanas aizritēja ar nopietniem tehniskiem sarežģījumiem. Vēlēšanu elektroniskā sistēma nestrādāja, kā nākas, biļetenu apstrāde skeneros kavējās, vēlēšanu komisijas visā valstī nevarēja iesniegt datus, un arī lēmums rezultātus skaitīt manuāli Centrālajā vēlēšanu komisijā tika pieņemts pēc divu stundu pārdomām. Tādējādi vēlēšanu rezultāti saņemti ar būtisku nokavēšanos. Tas, protams, ir diskreditējis vēlēšanu procesu kopumā, un jau tagad skaidrs, ka galvas ripos. Primāri atbildīga par notikušo ir sistēmas uzturētāja Valsts digitālās attīstības aģentūra, bet arī Centrālā vēlēšanu komisija, saņemot savlaicīgus signālus par sistēmas nepietiekamo veiktspēju, neko nedarīja. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir secinājis, ka šīs abas institūcijas izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā, tāpēc Saeimai un valdībai jāizvērtē to darbs un amatpersonu atbildība. Jo nākamgad ir Saeimas vēlēšanas un tām jānorit gludi un bez aizķeršanās. Pašvaldību ministre Inga Bērziņa jau paziņojusi, ka atbildība par problēmām vēlēšanu organizēšanā jāuzņemas digitālās aģentūras direktoram Jorenam Liopam. Visticamākais, arī Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte būs spiesta atkāpties no amata. Pārāk daudz kļūdu arī viņas kontā.
To, ka šajās vēlēšanās nedrīkstēja lietot jauno sistēmu, atzīst arī Ogres novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Nikolajs Sapožņikovs: «Ģenerālmēģinājums jau parādīja, ka būs ķeza. Tai brīdī bija jāpasaka, ka sistēma nav gatava un biļeteni jāskaita manuāli.» Taču tas netika izdarīts, un ķeza iestājās. Nekas nestrādāja, kā nākas. Iecirkņi, kuros vēlētāju skaits pārsniedza tūkstoti, automātiski tika ielikti pāris stundu garā gaidītāju rindā uz datu nodošanu. Arī vēlēšanu jaunievedums – biļetenu skeneri sevi nav attaisnojuši. Zemē nomesta nauda. Tāpat beigās visi par un pret skaitīti manuāli. Tikai atkal – pāris zaudētas stundas, gaidot lēmumu no Rīgas. Vēlēšanu komisijas visā Latvijā tika pataisītas par eksperimenta trusīšiem. Cerams, kaut kā šis eksperiments tomēr ir novests līdz galam, un šodien, 10. jūnijā, jābūt publicētiem 2025. gada pašvaldību vēlēšanu oficiālajiem rezultātiem. Bet līdz tam vēlētāju un politiķu rīcībā ir nodoti provizoriskie vēlēšanu rezultāti, un tie rāda, ka Ogres novadā pie varas paliek Nacionālā apvienība ar sabiedrotajiem.
Uzrunājām Ogres mēru Egilu Helmani, kā viņš vērtē sasniegtos rezultātus. Viņa izjūtas esot divējādas. No vienas puses – prieks par iedzīvotāju augsto novērtējumu līdzšinējam darbam. No otras – Helmanim joprojām ir rūgtums par netīro priekšvēlēšanu kampaņu, ko pret viņu un Nacionālo apvienību izvērsa valsts sabiedriskais medijs, piedāvājot publikai pilnīgi citu realitāti par Ogres novadā notiekošo. Taču, kā rāda rezultāti, – efekts bijis pilnīgi pretējs, un atbalsts Helmaņa komandai salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām ir būtiski pieaudzis. Par diviem tūkstošiem. Kopumā par Nacionālās apvienības, Latvijas Zaļās partijas un Zaļo un zemnieku savienības apvienoto sarakstu nobalsoja 10 477 vēlētāji jeb 46,09% no kopējā vēlētāju skaita.
Bet kas notiks tālāk? Tehniski nepieciešamības veidot koalīciju nav, balsu pietiek. Taču nacionāļi ir atvērti sadarbības piedāvājumiem. «Jau iepriekšējās vēlēšanās mēs uzvarējām, taču pieņēmām klāt tos, kas grib strādāt novada labā, nevis kašķēties. Arī tagad esam gatavi nolikt malā priekšvēlēšanu kaislības un strādāt kopā. Taču tas atkarīgs no viņu vēlmes piedalīties kopīgā darbā,» saka Helmanis.
Attiecīgi tagad ar jēdzīgiem sadarbības piedāvājumiem klajā būtu jānāk «Jaunajai Vienotībai» (2 vietas), «Vidzemes partijai» (2 vietas) un «Latvijas Reģionu apvienībai» (4 vietas). Vienīgais no domē iekļuvušajiem sarakstiem, kura sadarbība ar nacionāļiem šķiet neiedomājama, ir «Kustība «Par!», JKP Jaunā konservatīvā partija». Pārāk daudz priekšvēlēšanu gaitā cūcību sastrādāts, un pārāk daudz sarunāts. Saraksta kampaņa bija ļoti agresīva, balstīta uz konkurentu nomelnošanu, tomēr domē iegūtas vien trīs vietas, un arī šis viena krēsla papildinājums faktiski noticis uz abu partiju apvienošanās rēķina, citādi bordānisti domē nebūtu iekļuvuši.
Aiz borta šajās vēlēšanās palikuši trīs partiju saraksti. Par prokremliskajām partijām «Suverēno varu» un «Apvienību Jaunlatvieši» nobalsoja 655 vēlētāji (2,88%). Par vēl vienu sarkanā stūrīša partiju – «Saskaņu» – nobalsoja 733 vēlētāji (3,22%). Bet par «Latviju pirmajā vietā» – 550 vēlētāju (2,42%).
Plānots, ka uz pirmo sēdi jaunais domes sasaukums sanāks 27. jūnijā. Līdz tam pie varas vēl ir līdzšinējais sasaukums.
