Uzņēmums Ignitis Renewables ir sagatavojis ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) gala ziņojumu par “Stelpe–1” vēja enerģijas parka ieceri Bauskas un Ogres novados, ievērojot augstākos vides un sabiedriskās atbildības standartus. Nesen notikušajās sabiedriskajās apspriedēs Birzgalē un Vecumniekos Ignitis Renewables iepazīstināja vietējos iedzīvotājus ar projekta ieceri un skaidroja iespējamo IVN gala ziņojumu, kā arī atbildēja uz jautājumiem, kas radušies projekta apspriešanas gaitā.
Starptautiskais atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables aicina piedalīties sabiedriskajā apspriešanā par ietekmes uz vidi novērtējuma jeb IVN gala ziņojumu saistībā ar plānoto “Stelpe–1” vēja enerģijas parka ieceri Bauskas un Ogres novados. Sabiedriskās apspriešanas ietvaros tiks organizētas divas apspriedes, kuru laikā uzņēmuma pārstāvji sniegs ieskatu par sagatavoto ietekmes uz vidi novērtējuma gala ziņojumu vēja parka “Stelpe-1” iecerei.
27. jūnijā persona Ogrē saņēma tālruņa zvanu no sievietes, kura raudāja un uzdevās par dēla sievu, skaidrojot, ka uz gājēju pārejas notriekusi grūtnieci un, lai izvairītos un atbildības, steidzami nepieciešami 16 000 eiro. Tālākās darbības saistībā ar naudas nodošanu kurjeram pa tālruni koordinēja vīrietis. Cietusī persona skaidroja, ka tik lielas naudas summas viņai nav, un gala rezultātā krāpniekiem nodeva 3800 eiro. Uzsākts kriminālprocess.
No 26. jūnija līdz 2. jūlijam pasaulē nākuši un Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti:
Evelīna, Aksels, Mia, Vilis, Roalds, Marks, Estere, Nika, Lūcija, Eliass Jānis.
Amerikāņiem ir idiomātisks teiciens «Eat your own dog food». Burtiski – «ēd savu suņa barību». Un teiciena vēsturiskā izcelsme patiešām ir saistīta ar suņu barības ražošanu. Septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados zīmola «Alpo» suņu barības reklāmas seja Lorns Grīns televizorā stāstīja, ka pats personīgi testē suņu barību, lai pārliecinātos par tās kvalitāti. Mūsdienās šo izteicienu lieto biznesa un tehnoloģiju vidē ar domu, ka uzņēmumam pašam ir jāizmanto savs produkts vai pakalpojums, lai pierādītu tā kvalitāti, funkcionalitāti un ticamību. Ja izveido aplikāciju – ielādē to savā telefonā un visu darbinieku telefonos un pārbaudi, vai tā strādā.
Militārais konflikts starp Izraēlu un Irānu, kas aizsākās 13. jūnijā, cilvēkiem Latvijā ģeogrāfiskā attāluma dēļ var likties nebūtisks. Tomēr tajā ir virkne aspektu, kas skar arī mūsu reģionu. Banālākais – degvielas cenu kāpums pasaulē. Jo īpaši tad, ja: a) konflikts ievilksies, b) Irānas rīcībā joprojām būs resursi, lai uzbruktu ne tikai Izraēlai, bet arī apdraudētu tankkuģu kustību Irānai netālajā Ormuzas šaurumā. Turklāt dārgāka degviela ir ne tikai kaut kas nepatīkams mums kā patērētājiem (inflācija utt.). Ņemot vērā to, ka Putina režīms joprojām māk apiet Rietumu sankcijas, jo dārgāka nafta, jo lielāki šī režīma ienākumi. Ar visām no tā izrietošajām sekām.
Šķiet, ka gaisam nekad nav bijis tik senila, vecišķa smārda piejaukuma kā pēdējā laikā. Turklāt stilam nav nozīmes: visu izšķir slāpes – pēc taisnošanās, meliem, demagoģijas, varas, krēsliem un daudz kā cita, kas noved pie viena – vērtību, tajā skaitā demokrātijas, nodevības… Skaidrības nav, atbildīgo nav, līderu arī, un politiskā atbildība, kā allaž, sevi apliecina kā pilnīgu bezatbildību.
Trausls pamiers un joprojām neskaidras perspektīvas – ar šādiem vārdiem var raksturot nedēļas vidū izveidojušos situāciju pēc tam, kad Izraēla un Irāna ķērās pie militāriem līdzekļiem attiecību noskaidrošanai un savu vārdu, bombardējot kodolieroču ražotnes Irānā, teica arī ASV. Plašsaziņas līdzekļos bieži vien tiek pieminēts jēdziens «kara migla», un tā arī ir, jo pretrunīgās informācijas gūzmā nav iespējams saprast, vai Irānas kodolieroču izstrādāšanas programma beidzot ir sagrauta. Taču dažas šī militārā konflikta sekas jau ir redzamas. Biržās strauji cēlušās naftas cenas (ko noteikti pamanījuši automašīnu īpašnieki arī Latvijā), bet pasaules sabiedrības uzmanība vairāk pievērsta Tuvajiem Austrumiem, piemirstot par Krievijas turpināto karu pret Ukrainu.
Mēs, cilvēki, nereti piešķiram īpašu nozīmi dažādiem notikumiem – gan būtiskiem, gan it kā maznozīmīgiem. Reizēm šķiet, ka liktenis pats veido mūsu dzīves gājumu, un mēs ļaujamies tam ar ticību, ka viss notiek tā, kā jānotiek. Taču dzīve mēdz būt neparedzama: tā var sagādāt negaidītus prieka brīžus vai likt piedzīvot dziļu skumju mirkļus. Tomēr katrs notikums kļūst par daļu no pieredzes, veidojot mūs un skatījumu uz pasauli.
Nu vai nav jauki, ka Jāņi atkal ievelkas drusku garāk? Un nevajag liekulīgi smilkstēt, kāda skāde ekonomikai, kas klibo neatkarīgi no svētkiem un lozungiem. Kā allaž, šajās rindās nevarēšu iztikt bez Jāņu personiskas līksmes, smeldzes, humora un ironijas arī. Bet – visa laba Jāņu zāle, ko plūc Jāņu vakarā… Jāņi ir lieliska iespēja būt kopā visiem zem viena debesu jumta un nedalīties.
