Ja gribam atgūt savu par OIK samaksāto naudu, sestdien, 20.septembrī, nesēžam mājās, ejam uz biedrības “Tiesiskums.lv” organizēto iedzīvotāju forumu un uzzinām, kas jādara, lai par OIK samaksāto naudu atkal ieraudzītu savos maciņos.
Uzņēmums Ignitis Renewables ir sagatavojis ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) gala ziņojumu par “Stelpe–1” vēja enerģijas parka ieceri Bauskas un Ogres novados, ievērojot augstākos vides un sabiedriskās atbildības standartus. Nesen notikušajās sabiedriskajās apspriedēs Birzgalē un Vecumniekos Ignitis Renewables iepazīstināja vietējos iedzīvotājus ar projekta ieceri un skaidroja iespējamo IVN gala ziņojumu, kā arī atbildēja uz jautājumiem, kas radušies projekta apspriešanas gaitā.
Starptautiskais atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables aicina piedalīties sabiedriskajā apspriešanā par ietekmes uz vidi novērtējuma jeb IVN gala ziņojumu saistībā ar plānoto “Stelpe–1” vēja enerģijas parka ieceri Bauskas un Ogres novados. Sabiedriskās apspriešanas ietvaros tiks organizētas divas apspriedes, kuru laikā uzņēmuma pārstāvji sniegs ieskatu par sagatavoto ietekmes uz vidi novērtējuma gala ziņojumu vēja parka “Stelpe-1” iecerei.
11. septembrī K. Ogrē vadīja automašīnu, būdams 2,62 promiles stiprā alkohola reibumā, bez noteiktā kārtībā iegūtām transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām. Uzsākts kriminālprocess.
No 11. līdz 17. septembrim pasaulē nākuši un Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti:
Valters, Teodors, Hanna, Kurts, Harijs, Marks, Tamers, Karīna.
«Skaļos lozungos un saukļos valdība demogrāfijas jautājumu ir noteikusi kā vienu no prioritātēm, bet vārdiem darbi neseko – nesen veiktā nodokļu reforma vēl vairāk palielina ienākumu nevienlīdzību starp ģimenēm ar bērniem un ģimenēm bez bērniem,» uzsver 14. Saeimas deputāte Linda Matisone (AS). Viņa kopā ar vīru audzina trīs bērnus. Savā jaunākajā viedokļrakstā deputāte norāda, ka sabiedrībā domas dalās par to, vai ar naudu var vai nevar atrisināt bērnu dzimstības straujo kritumu. Viņa ir pārliecināta, ka krīze neskar mūsu valsts budžetu, bet tā sastopama vērtībās un attieksmē.
Jā, arī sistēma, ko grūti saukt par tādu, ir sistēma. Indivīdam cīnīties ar to ir bezjēdzīgi un bīstami. Ja sāksi saukt lietas īstajā vārdā, sistēma izliksies neko tādu neredzam, nezinām, un mūsu kaismīgie vārdi taps vējā kaisīti vai arī tev laupīs skaļas balss tiesības. Bet neviens, kas iekļāvies sistēmā pats – neatkarīgi no tā, vai viņš tur kaut ko knibina, rubina, vai nedara neko, neviens nebūs tik traks, ka pacels balsi pret savu māti barotāju – Sistēmu.
Vārda «empātija» saturs ir ne viens dziļš, bet arī ļoti smalks, trausls un jūtīgs. Tas ir vairāk nekā šī vārda definīcija: «Spēja iejusties citas personas emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu.» Ir jau pareizi, bet, vienkārši sakot, empātija ir savas sirds spēja «līdz īkstīm» saprast un izjust otra sirdi.
Kalnus un klintis Latvijā pazīstamais pianists Reinis Zariņš ar sievu Ligitu esot iemīlējuši teju pirms 20 gadiem, kad ikdiena aizritēja Amerikā. Ligita atceras, ka pie mājām bija brīnišķīgs parks, kas savienojās ar meža zonu, kurā bija pilsētas Rietumu klints (West rock). «Uz to nedēļas nogalēs mēdzām iet divatā, bet vēlāk arī ar jaundzimušo meitiņu slingā. Klintī bija pa taku jāuzrāpjas, bet no virsotnes pavērās brīnišķīgs skats uz pilsētu tālumā. Kopš tā laika iemīļojām šo nodarbi un esam pie katras izdevības devušies augstākos vai zemākos kalnos,» stāsta Ligita. Viņai arī plašāk vaicājām par nupat augustā piedzīvoto ģimenes braucienu un virsotņu iekarošanu Augstajos Tatros. Tieši tur būts pirmo reizi.
Latvijā vārdu došana bērniem vienmēr bijusi radoša. Laiku pa laikam apritē atgriežas sen aizmirsti, reiz populāri vārdi, bet dažkārt vecāki izvēlas vārdus, kas skan gluži kā no zoodārza vai pasaku meža. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju pirms pieciem gadiem populārākie vārdi bija Olivers un Sofija, taču OVV nolēma papētīt, cik bieži bērniem tiek doti vārdi, kas saistīti ar faunu, ierakstot dzīvnieku un putnu nosaukumus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) personvārdu datubāzē. Šis raksts ir neliels eksperiments, kurā tā, kā ienāca prātā, ievadīti dzīvnieku un putnu nosaukumi, atklājot, cik bieži tie kļuvuši par cilvēku vārdiem. Rezultāti ir pārsteidzoši un atklāj kaut ko par mūsu attiecībām ar dabu un iztēli.
«Mamma un tētis precējās pirms 50 gadiem mūsu lauku mājās, ko divus gadus pirms kāzām iegādājās mana vecmāmiņa Rita ar Laimoni. Kāzas tika nofilmētas, tā ir 1975. gada vasara. Leģendas un nostāsti par tām kāzām klīda visapkārt, un mēs, trīs bērni, šos nostāstus bijām dzirdējuši tik bieži, ka ar māsu reizēm smējāmies – sajūta, it kā paši tur būtu bijuši,» skaistā notikumā dalās «RigaBrain» smadzeņu treniņu centra vadītājs Pēteris Urtāns. Viņš apraksta nesen notikušo vecāku zelta kāzu svinību dienu, kuru pilnībā noorganizēja laimīgā pāra bērni. Pēteris saka: «Kad apkārt stāstu, daudzi iepleš acis – jo mūsdienās jau nemaz tik daudz zelta kāzu nav. Bet ir!»
