12. jūnija naktī saņemta informācija par iespējamu naktsmiera traucēšanu Tīnūžu pagastā. Izsaucējs ziņoja, ka netālu esošajā viesu namā tiek atskaņota skaļa mūzika, kas traucē apkārtējo iedzīvotāju mieru. Pirms došanās uz notikuma vietu policijas darbinieki sazinājās ar viesu nama pārvaldnieku. Viņš paskaidroja, ka objektā notiek izlaiduma balle un pasākums plānots līdz pulksten trijiem naktī. Ierodoties viesu namā, konstatēts, ka pasākums jau ir noslēdzies. Mūzika vairs neskanēja un trokšņošana nenotika.
Kaut arī likums «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» atceres un atzīmējamo dienu sarakstā iekļāvis arī 17. jūniju – Latvijas Republikas okupācijas dienu –, kaut kā savādi ap sirdi. Vai tad šo Latvijas tautai traģisko dienu vispār vajag pieminēt? Vajag! Kas ir okupācija? Tā ir citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā. Latvijas gadījumā korekti lietot arī jēdzienu «aneksija», kas nozīmē «kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšanu un vardarbīgu pievienošanu citai valstij».
Saviesīgā pasākumā draugu kompānijā apspriedām atšķirību starp Jūrmalas un Saulkrastu kūrortiem, un es citastarp konstatēju, ka pēc aizlieguma ievest automašīnas no krievijas, arī pašu krievu kļuvis stipri mazāk. Uz to kāda Latvijā no Šveices ieprecējusies ārzemniece, visādi jauka dāma, kas brīnišķi apguvusi latviešu valodu, nosodoši pavaicāja, vai man nepatīk krievi? Paskaidroju, ka nevis krievi man nepatīk, bet tie, kas grib mani nošaut vai izsūtīt.
Viens nu ir skaidrs. Jaunā valdība ne varēs, ne īsti gribēs kaut ko mainīt pēc būtības. Jo būtība ir sāpīga un ielaista. Pat, ja netrūktu gribas un prasmes, ar to vien būtu par maz ātrai smagā vezuma izkustināšanai. Īpaši smeldzīgi, kad domāju par bērniem, skolotājiem.
Ogres novada pašvaldības domes komiteju sēdes 11. jūnijā deputātiem neaizņēma daudz laika – nepilnas divas stundas. Sākums pat bija mīlīgs: opozīcijas deputāts Mariss Martinsons sēdes vadītājam, domes priekšsēdētājam Andrim Kraujam, veltīja lielu paldies par jauktā kora «Ikšķile» jaunajiem tērpiem, ar kuriem koris uzstājās starptautiskajā koru konkursā Krakovā, Polijā. Tomēr bija maldīgi paļauties, ka arī turpmāk viss noritēs tikpat jauki.
Visa pasaulīte zied. Zem ābeles balts klājiens. Vainaga burvīgais kupols iekārtojies zālienā pie koka saknēm un tapis par aizgājušās godības spoguļattēlu. Naktis siltas un baltas, tumsa kā nokaunējusies – nenāk tuvumā. Skaistais, līksmais un arī smeldzīgais pirmsjāņu laiks. Saulgrieži sākuši griezties un dienas kāpt kalna galiņā, no kurienes – «tad skanēja, tad dimdēja līgo, līgo!».
Tevi sāk interesēt dzintara rotas, un tu tās pērc. Un pat nēsā. Un nekaunies par to. Kaut jaunībā dzintars uzdzina šermuļus – vecmodīga tantuku mode, krelles un brošas, fui!
Tev ir kaķis. Tu ar viņu sarunājies. Un konsultējies. Un pat klausi viņu.
Tu piestaigā uz kapiem. Ne pārāk bieži, toties saproti, ka… velk. Dzimtas balss. Vai neizbēgamības sajūta. Jo mēs visi nomirsim.
Būsim godīgi – liela daļa sabiedrības pēc dzeltenā konteinera vāka aizvēršanas jūtas, it kā būtu izglābuši pasauli, un ar to arī interese par atkritumu šķirošanu beidzas. Taču šis konteiners nav nekāds melnais caurums, kurā iepakojumi vienkārši izgaist. Tur viss tikai sākas! Lai savām acīm redzētu, kas notiek ar atkritumiem pēc tam, kad tos savāc atkritumu vedējs, devos uz «CleanR Industry», lai aplūkotu dalīti vāktu atkritumu šķirošanas centru, kas iepakojuma šķirošanu var nodrošināt vienlaikus uz trijām ražošanas līnijām.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, politiskajā dienaskārtībā atgriežas jautājums par mazas un efektīvas valsts pārvaldes izveidi. Sak`, likvidēsim dažādas birokrātiskas institūcijas, samazināsim ierēdņu skaitu, un tad Latvijā iestāsies ekonomiska laimība. Pirmā institūcija, kas šī priekšvēlēšanu sprinta pirmajā piegājienā izturējusi likvidācijas ierosinājumu, ir 2023. gadā izveidotā Klimata un enerģētikas ministrija.
23. jūnijā plkst. 12.00 - 16.00 Ogrē Brīvības ielas gājēju posmā norisināsies “Līgo svētku gadatirgu”. Tirgū valdīs svētku atmosfēra - acis priecēs jāņu zāles, smaržos kūpinājumi un gardus sierus, kā arī citu produkciju, piedāvās tirgotāji no dažādiem Latvijas novadiem. Gadatirgus apmeklētājiem būs iespēja iegādāties amatu meistaru darinājumus, pārtikas produktus, daiļamatniecības izstrādājumus un citus ražojumus svētku galdam un kārtīgai līgošanai.
Par lustīgu svētku noskaņu Pilsētas skvērā rūpēsies grupa “Daba san” plkst. 13.00 un 14.00 aicinot uz koncertiem vasaras saulgriežu noskaņās.
