Dažbrīd varēja šķist, ka darba kārtības jautājumi kalpo vien kā atspēriena punkts daudz plašākām debatēm. Lai gan krasu pārsteigumu bija maz, negaidīti izskanēja deputāta Ulda Skudras izteikums par Ogres pilsētas simtgades svinībām, paužot šaubas, vai šādam notikumam būtu jāvelta vesels gads.

Tikko sākās Finanšu komitejas sēde, Mariss Martinsons ķērās vērsim pie ragiem un jautāja, kādos gadījumos summa jāuzskata par būtisku, ja reiz 434 000 eiro tāda nav. Tādējādi viņš atsaucās uz Valsts kontroles jūlijā publiskoto revīzijas ziņojumu par Ogres novada pašvaldību. Revīzijā konstatēts, ka pašvaldībā nav nodrošināta caurskatāma un atbildīga publisko līdzekļu pārvaldība, neatbilstoši izlietoti vismaz 434 000 eiro, kas veido aptuveni 0,32% no novada pamatbudžeta izdevumiem. Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andris Krauja iepriekš bija norādījis, ka «pārkāpumi mūsu izpratnē ir nebūtiski».

A. Krauja uzreiz neļāva šai diskusijai izvērsties, norādot, ka uz jautājumu atbildēs sēdes beigās. Un atbildēja arī. Pie šī temata viņš tiešām atgriezās pēc trīsarpus stundu ilgās komitejas sēdes, paskaidrojot, ka par būtisku summu pašvaldība uzskata tādu, kas sākas no 500 000 eiro.

Karstais temats – īpašumu grozi

Savukārt, sākot skatīt pirmos darba kārtības jautājumus par nekustamo īpašumu atsavināšanu, opozīcijas deputāti pievērsās citam tematam, kas jau vairākkārt ticis aktualizēts, – pašvaldības nekustamo īpašumu klasifikācijai. Santa Ločmele norādīja, ka, lemjot par īpašumu atsavināšanu, ir svarīgi saprast kopējo pašvaldības pieeju tās īpašumu pārvaldībai. Viņa atgādināja, ka pašvaldībām būtu jānodala īpašumi, kas nepieciešami pašvaldības funkciju nodrošināšanai, no tiem, kas šīm funkcijām nav vajadzīgi. Deputāte sacīja, ka līdz šim nav iepazīstināta ar šādu plānu vai īpašumu sadalījumu kategorijās, un vaicāja, vai pašvaldība plāno šādu sistēmu izstrādāt. A. Krauja atbildēja, ka darbs šajā virzienā jau notiek un īpašumu izvērtēšanas un klasificēšanas kārtība pakāpeniski tiek veidota.

M. Martinsons interesējās, kādi konkrēti darbi jau paveikti, lai izveidotu pašvaldības nekustamo īpašumu sarakstu un tos klasificētu. Tiesa, viņam ne reizi vien nācās cīnīties ar vārdu «saklasificēt». Kā saka, mežģe mēlījās. Par laimi, doma nepazuda.

Diskusija brīžiem kļuva saspringta. A. Krauja aizrādīja deputātam par runas manieri – paaugstinātu toni, uz ko M. Martinsons reaģēja ar pārmetumu, ka īpašumu klasifikācijas jautājumā joprojām nav skaidras kārtības, lai gan jau pagājis gandrīz gads. Viņa ieskatā tas ir pietiekams iemesls runāt emocionālāk.

Lai gan komitejas priekšsēdētājs vairākkārt aicināja koncentrēties uz konkrēto lēmumprojektu, opozīcijas deputāti ietiepīgi turpināja diskusiju par tā dēvētajiem īpašumu groziem un kopējo pašvaldības nekustamo īpašumu pārvaldīšanas kārtību.

Cenrādis paliek otrajā plānā

Skatot Ogres novada Sporta centra maksas pakalpojumu cenrāža apstiprināšanu, deputātiem atkal izdevās aizrunāties krietni tālāk par pašu cenrādi. Uldis Skudra interesējās, pēc kādiem kritērijiem noteiktas reklāmas izvietošanas cenas Sporta centra objektos. Deputāts vēlējās piebilst ko papildus, taču šoreiz pacietība sāka zust A. Kraujam. Viņš norādīja, ka komiteja jau tāpat tērējot daudz laika jautājumiem, kuriem ar konkrēto lēmumprojektu ir visai attāla saistība. U. Skudra tik un tā uzstāja, lai viņam ļauj pabeigt domu līdz galam. Rezultātā abi īsu brīdi pastrīdējās par principu – viens centās noturēt diskusiju pie darba kārtības, otrs atgādināja, ka deputātam ir tiesības uzdot jautājumu un izteikt repliku.

Dzirkstīte Žindiga centās sarunu ievirzīt racionālākā gultnē, norādot, ka visus specifiskos jautājumus par sporta objektiem varētu izrunāt atsevišķā tikšanās reizē. Tas izraisīja reakciju sēžu zālē – izskanēja joks, ka jautājumus drīkstēs uzdot tad, ja cilvēks spēs uzkāpt tornī. Proti, runāts tika par klinšu kāpšanas sienu un torni.

Kad M. Martinsons vēlējās skaidrību par to, kā tiek izvēlēti uzņēmumi, kas sporta objektos izvieto pārtikas automātus, domes priekšsēdētājs atbildēja ar pretjautājumu, vai Martinsons plānojot iesaistīties šajā biznesā. Viņš parādā nepalika un pajautāja, vai varbūt kādu automātu ir uzstādījis pats Krauja. Pēc šīs vārdu apmaiņas domes priekšsēdētājs aicināja deputātu rūpīgāk ieklausīties skaidrojumos.

Nudien, kā bērnudārzā.

Budžetam trūkst krāsu

Budžeta grozījumu jautājums U. Skudram kļuva par izdevību runāt ne tik daudz par skaitļiem, cik par to atspoguļojumu dokumentos. Viņa ieskatā pašreizējie materiāli neesot pietiekami uzskatāmi, lai ātri saprastu, kur budžeta ieņēmumi un izdevumi pārsniedz plānoto, kur atpaliek no iecerētā un kuri projekti tiek vai netiek īstenoti. Tāpat viņš vēlējās redzēt skaidrākus paskaidrojumus par gadījumiem, kad budžetā sākotnēji paredzētais finansējums vēlāk tiek novirzīts citiem mērķiem.

Skudrasprāt, deputātiem būtu nepieciešams draudzīgāks un pārskatāmāks risinājums. Viņš rosināja informāciju izcelt ar krāsām, pievienot komentārus un citus vizuālus elementus, kas ļautu vieglāk orientēties dokumentos. Godīgi sakot, šajā brīdī gribējās piebilst, ka šādu tabulu pārvēršana krāsainās un viegli uztveramās vizualizācijās mūsdienās ir pa spēkam gandrīz ikvienam un tas ir viens no uzdevumiem, ar ko mākslīgais intelekts tiek galā dažu minūšu laikā. A. Kraujam kolēģa prasības nešķita pamatotas. Viņš atgādināja, ka budžeta grozījumiem jau ir pievienots paskaidrojuma raksts, kurā nepieciešamā informācija atrodama. «Budžeta nodaļa nav grafiskā dizaina nodaļa,» noteica domes priekšsēdētājs, piebilstot, ka budžeta speciālistu pienākums nav tabulas pārvērst krāsainās shēmās ar bultiņām un vizuāliem efektiem.

Kompliments kā zibensnovedējs

Ik pa brīdim priekšroka tika dota debatēm par komunikācijas stilu, atbildēm uz deputātu jautājumiem un citiem labi zināmajiem strīdu tematiem. Šoreiz S. Ločmele pārmeta A. Kraujam pārāk asu reakciju uz opozīcijas jautājumiem, savukārt viņš steidza paskaidrot, ka dusmas neesot viņa rakstura īpašība. Tālāk sekoja komiteju sēžu pastāvīgais repertuārs – atsauces uz Valsts kontroles ziņojumu, pārmetumi par nepilnīgām vai neprecīzām atbildēm, kā arī diskusijas par to, kurš ko nav pateicis līdz galam un kurš nav sadzirdējis teikto.

Kā ierasts, aktīvu lomu debatēs uzņēmās M. Martinsons. Kādā brīdī A. Krauja viņu aicināja ļaut izteikties arī citiem deputātiem, norādot, ka Martinsons runā nevis par konkrēto jautājumu, bet gan par visu ko. Un atgādināja M. Martinsonam dzīves gudrību – pacietība esot trenējama īpašība.

Finanšu komitejas sēdes noslēgumā gaisotne uz brīdi atkal sakarsa. S. Ločmele runāja paaugstinātā tonī, debatēs iesaistījās arī M. Martinsons, un šķita, ka sēde tuvojas vēl vienam strīdīgam cēlienam. Taču situāciju veiksmīgi izlādēja Juridiskās nodaļas vadītājs Jānis Liepiņš, kurš M. Martinsonu nodēvēja par profesionāli, ar kuru esot patīkami sarunāties. Šāds kompliments M. Martinsonam izraisīja omulīgus smieklus.

Tādējādi gandrīz trīsarpus stundas ilgā Finanšu komitejas sēde noslēdzās krietni mierīgākā noskaņā, nekā dažbrīd tās gaitā varēja prognozēt.

Pēc vārdu kaujām – par novada nākotni

Šķiet, deputāti visu pulveri bija izšāvuši Finanšu komitejas sēdē, tāpēc tai sekojošā Attīstības un infrastruktūras komitejas sēde noritēja itin rāmi. Tika skatīti divi Ogres novada nākotnei nozīmīgi plānošanas dokumenti, kas saistīti ar novada turpmāko attīstību. Viens no tiem ir Dabas un apstādījumu teritoriju, ūdens teritoriju un krastmalu, ainavu un kultūrvēsturiskā mantojuma tematiskais plānojums, bet otrs – Pilsētu un ciemu publiskās ārtelpas vizuālās identitātes tematiskais plānojums. Abi dokumenti šonedēļ jāapstiprina novada domei.

Par vienu no būtiskākajiem Ogres novada teritorijas plānojuma izstrādes dokumentiem uzskatāms Dabas un apstādījumu teritoriju, ūdens teritoriju un krastmalu, ainavu un kultūrvēsturiskā mantojuma tematiskais plānojums. Tas pirmo reizi vienotā sistēmā aptver visa novada dabas vērtības, ainavas, ūdensobjektus, krastmalas, rekreācijas teritorijas un kultūrvēsturisko mantojumu. Dokumentā identificētas ainaviski vērtīgas teritorijas, nozīmīgi skatu punkti, ainaviskie ceļu posmi, īpaši aizsargājamie biotopi un teritorijas, kur nepieciešams stiprināt dabas teritoriju savstarpējo savienojamību.

Dokumentā ietvertas arī vadlīnijas teritoriju apsaimniekošanai, publiskās piekļuves uzlabošanai pie ūdeņiem, rekreācijas infrastruktūras attīstībai, kultūrvēsturisko objektu saglabāšanai, kā arī jaunu attīstības ieceru izvērtēšanai.

Tematiskā plānojuma izstrāde tika sākta 2023. gada nogalē. Notika publiskās apspriešanas septiņās vietās: Ogrē, Ikšķilē, Lielvārdē, Ķegumā, Suntažos, Madlienā un Taurupē.

Diskusiju laikā tika aktualizēts jautājums par derīgo izrakteņu ieguves teritorijām. Komitejas sēdē deputāti tika informēti, ka novadā ir aptuveni 50 derīgo izrakteņu atradņu, tādēļ, izstrādājot jauno teritorijas plānojumu, nākotnē būs jāvērtē līdzsvars starp dabas vērtību aizsardzību, saimniecisko darbību un iedzīvotāju interesēm. Īpašu uzmanību varētu pievērst minimālajam attālumam starp izrakteņu ieguves zonām un dzīvojamo apbūvi. Komitejas priekšsēdētāja vietnieks Ilmārs Zemnieks pat pajokoja, ka pats dzīvo starp karjeriem un izrakņātās vides dēļ meža dzīvnieki ir pārcēlušies uz viņa pagalmu, tālab aicināja kolēģus doties pie sevis ciemos kā uz zoodārzu.

Savukārt otrs komitejā skatītais dokuments bija Pilsētu un ciemu publiskās ārtelpas vizuālās identitātes tematiskais plānojums. Tā mērķis ir noteikt vienotas prasības publiskās ārtelpas veidošanai visā novadā, paredzot vadlīnijas labiekārtojuma, dizaina un citu vides elementu attīstībai apdzīvotajās vietās. Tas ir daļa no plašākā teritorijas attīstības plānošanas dokumentu kopuma un tiek virzīts paralēli jaunajam novada teritorijas plānojumam un citiem tematiskajiem plānojumiem. Atšķirībā no vairākiem citiem teritorijas plānošanas dokumentiem šo plānojumu izstrādājusi pati Ogres novada pašvaldība.

Publiskās apspriešanas laikā tika saņemti divu institūciju atzinumi, savukārt iedzīvotāju priekšlikumi netika iesniegti.