Nozog elektroinstrumentus.
Saņemta informācija, ka laika periodā no 3. līdz 7. augustam individuālajā augļu dārzā Lielvārdē dārza mājiņai uzlauztas durvis un nozagts figūrzāģis, kā arī elektriskais skrūvgriezis. Policijas darbinieki noskaidro notikušā apstākļus.
Latvijas valsts SIA «Latvijas Sabiedriskais medijs» iesūdzējis Latvijas Mediju ētikas padomē laikrakstu «Ogres Vēstis Visiem» par rakstu «Prokremliski sarkans porolona kubs». Pirmajā brīdī varētu šķist pat glaimojoši, ka valstī vislielākais, ietekmīgākais un nodokļu maksātāju visdāsnāk atalgotais medijs patērē mūsu nelielo avīzi un ar to saistīto ziņu portālu «Ogrenet». Turklāt ne tikai patērē, bet arī mēģina iejaukties mūsu radītajā saturā. Panākt, lai nerakstām, ko domājam un uzskatām par pareizu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati ir skarbi: pērn Latvijā 73,3% mājsaimniecību nebija bērnu. No tām ievērojama daļa ir vienas personas mājsaimniecības, pārējās – pāri bez bērniem vai cita veida sadzīves modeļi. Tikai aptuveni katrā ceturtajā mājsaimniecībā aug nepilngadīgs bērns vai jaunietis, kas vēl turpina mācības. Šajā brīdī, manuprāt, būtu svarīgi saprast, ka tā nav tikai ekonomiska problēma vai demogrāfiskās līknes lejupslīde statistikas tabulā, mūsu acu priekšā notiek vērtību maiņa, kas īpaši spilgti redzama sociālajos tīklos, no kuriem jaunā paaudze visu uzsūc kā švammes.
Latvijā cilvēkam nav jānostrādā kāds noteikts laiks un jāiekrāj nauda pārtraukumam, kad var nestrādāt un ceļot vai arī darīt kādus savus darbus. Latvijā ikviens darbinieks jebkurā laikā var paņemt darbnespējas lapu, un tad, atkarībā no viņa meistarības kontaktos ar ārstiem, tā var ilgt vairākus mēnešus, pusi gada vai pat vairāk. Ar šādu viedokli sociālo tīklu platformā «Facebook» dalījusies ogrēniete, apgāda «Zvaigzne ABC» vadītāja Vija Kilbloka, neviļus aizsākot spraigu diskusiju.
Ja Ogres novada kultūras vadlīnija, sauklis vai devīze, sauc, kā gribi, jau pāris gadus ir «Šeit dzimst leģendas», tad viena no spilgtākajām leģendām dzimusi, izaugusi un turpina plaukt Meņģelē. Patiesībā pati Meņģele ir vesela kultūrvēsturiska leģenda. Te varētu (un vajadzētu) stāstīt par cilvēkiem – esošajiem, bijušajiem un nākotnes leģendām. Ar viņiem satiekos atmiņās atkal un atkal, un arī šodien. Atkal notiek visādi godājamie Meņģeles sporta svētki, kuri iedibināti jau 1947. gadā – svešinieku okupācijas laikā kā daudzās starp rindām rakstītās latviskajās idejās, kur netrūka arī ilgu pēc savas, brīvas valsts… Pēc patiesības. Bet tagad esam šodienā – 78. Meņģeles sporta svētkos!
Viņš pamodās vēlā pēcpusdienā – dzīvoklī valdīja klusums. Tajā bija kaut kas biedējošs – nevis miers, bet drīzāk tukšums. Kafijas krūze ar nedēļu vecām nogulsnēm dirnēja uz palodzes blakus parādu piedzinēju atsūtītajām vēstulēm. Kad viņš zaudēja darbu, sākumā tas nebiedēja – tikai mēnesis, varbūt divi, lai atspertos un turpinātu dzīvot. Nebaltai dienai nolikts neliels uzkrājums, kas deva cerību. Un viņš taču ir spēcīgs, gudrs, ar labu izglītību! Viņam ir pieredze, sakari, spēja pārliecināt.
«Paldies, ka piezvanījāt, mēs zinām, ka visas sarunas ir svarīgas, un mēs mākam klausīties,» atskan vārdi, kad cilvēks, kurš vienkārši vēlas parunāties, piezvana uz «Sonido» sociālā projekta zvanu centra tālruņa numuru. Tur arī seko piebilde, ka moderatori nesniegs psiholoģisko atbalstu, lai arī Andris Lūsis piekrīt, ka reizēm kādam cilvēkam labākais psiholoģiskais atbalsts ir vienkārši tapt uzklausītam. Viņš šajā Latvijas sabiedrībai tik nepieciešamajā projektā iesaistījās pirms sešiem gadiem, veltot jau neskaitāmas stundas sarunās ar dažādiem cilvēkiem par ļoti dažādām tēmām. Katru mēnesi šajā zvanu centrā darba dienās tālrunis iezvanās vidēji 1000-1200 reižu.
