«Apmeklējot saimniecības un pārrunājot situāciju ar pašvaldību pārstāvjiem, jāsecina, ka šis gads dažos reģionos būs ļoti smags. Ilgstošo lietavu dēļ zeme ir pārmitra vai pilnībā zem ūdens, kultūras pūst, izplatās slimības un vietām lauku kopšana ir neiespējama,» viņš norādīja publiski izplatītajā paziņojumā. Šīs problēmas skar visus Latvijas novadus. Lai gan ir sākusies ražas novākšanas sezona, sējumi stāv ūdenī, traktori grimst tīrumos, apgrūtinot gan kulšanu, gan pļaušanu. Situācija vairākās saimniecībās jau kļuvusi kritiska.
Ilgstošais lietus ir ietekmējis arī ceļu kvalitāti – reģionālie ceļi, pa kuriem smagajai tehnikai ir jāpārvietojas, vietām ir izskaloti un nedroši. Pat, ja uz laukiem ir iespējams uzbraukt, lauksaimniekiem ir rūpīgi jāizvērtē, kā līdz tiem nokļūt. Pēc zemkopības ministra paustā, ārkārtas situācijas izsludināšana uzlabos saimniecību situāciju un palīdzēs vieglāk pārvarēt šo krīzi. Ņemot vērā pēdējo mēnešu laikapstākļus un turpmākās prognozes, ir svarīgi, lai Lauku atbalsta dienests, Valsts ieņēmumu dienests, AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», kredītiestādes un citas institūcijas cietušajiem lauksaimniekiem atliek maksājumus un nepiemēro soda sankcijas līgumsaistību vai likumdošanas normu neizpildes dēļ.
Vienlaikus lauksaimnieki aicināti turpināt Lauku atbalsta dienestā sniegt informāciju par nelabvēlīgo apstākļu skartajām teritorijām, norādot cietušo platību apmēru un kultūras. Zemkopības ministrija jau ir vērsusi Eiropas Komisijas uzmanību uz smago situāciju Latvijas lauksaimniecībā un aicinājusi pēc postījumu apkopošanas no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem radušos zaudējumus.
Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra vērš uzmanību uz sarežģīto situāciju reģionos. Gandrīz visā Latvijā ir noslēgušies ziemas miežu kulšanas darbi, tomēr pastāv bažas, ka būs lauki, kurus nevarēs nokult, jo Vidzemē un Latgalē ir ziemas miežu lauki, uz kuriem mitruma dēļ joprojām nav bijis iespējams uzbraukt ar tehniku, un tie nav nokulti. LLKC augkopības konsultants akcentēja, ka ziemāju situācija būtiski atšķiras dažādos reģionos. Augstākais ziemāju ražas potenciāls ir Zemgalē, bet Kurzemē vietām lietus ietekmē kvieši ir saveldrējušies. Savukārt Vidzemē un Latgalē situācija ir ļoti slikta. LLKC akcentē, ka kartupeļu ražas potenciālu būtiski ietekmē klimatiskie apstākļi, kas Latgales un Vidzemes reģionos aizkavēja stādīšanas laiku, kā arī lielajā mitrumā stādāmais materiāls sapuva un izretojās. Tāpat mitruma dēļ aizkavējās augu attīstība un bumbuļiem veidojās puve. Savukārt atkārtotajos stādījumos augi ir mazi, un tos ietekmē kartupeļu lapgrauzis.
Jūlija vidū apkopotie provizoriskie aprēķini liecina, ka šogad slikto laikapstākļu dēļ cietušas lauksaimniecības zemes aptuveni 50 000 hektāru platībā, radot lauksaimniekiem zaudējumus aptuveni 63 miljonu eiro apmērā, norādīja biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Tāpat viņš minēja, ka aptuveni 6000 hektāru platībās lauksaimnieki šogad nevarēja iesēt kultūraugu, kuru bija plānojuši sēt. Būtiska laikapstākļu ietekme šogad būs novērojama dārzeņu, tostarp kartupeļu, ražām, jo jau maijā lauksaimnieki informēja, ka aptuveni 20–30% kartupeļu stādījumu ir sapuvuši.
