– Ja vecāki nejūtas droši par sava bērna peldētprasmi un arī par to, ka var paši iemācīt peldēt, ko jūs ieteiktu?

– Peldētprasme, tāpat kā jebkura cita specifiska prasme, apgūstama profesionālu cilvēku vadībā, jo tad tas notiek ievērojami patīkamāk un efektīvāk. Peldēšanas treneris ir apguvis dažādas metodes, kas nodrošina veiksmīgu apmācību procesu, spēj objektīvi novērtēt to pielietojumu atbilstoši bērna spējām, iespējams, bailēm un nepatikai pret ūdeni vai – tieši pretēji – pārgalvībai ūdenī. Tamdēļ viennozīmīgi iesaku vecākiem nodrošināt saviem bērniem peldētapmācību peldēšanas treneru vadībā, pat ja pašam šķiet – es arī to varētu. Tas gluži nav tas pats, kas iemācīt braukt ar riteni vai cept smilšu kūkas. Tas ir process vismaz trīs gadu jeb teju 100 peldētapmācību stundu garumā, lai varētu teikt, ka bērns, nonākot dzīvībai bīstamā situācijā, spēs izglābt savu dzīvību. Protams, apmācību process un spējas ir atkarīgas no bērna vecuma un vairākiem parametriem, par kuriem vislabāk pratīs pastāstīt peldēšanas treneris.

– Kā jūs vērtējat pēdējo gadu novērojumus – kā ir ar bērnu un jauniešu peldētprasmi Latvijā?

– Lai izdarītu secinājumus, nepieciešami dati. Latvija izceļas arī ar to, ka datu par bērnu peldspēju nav. Mēs nevaram pateikt – cik tieši bērnu un jauniešu māk peldēt, kādā kvalitātē, un vai tie ir 5, 25 vai 200 metri, vai spēj ienirt, spēj atpazīt bīstamas situācijas, spēj izkļūt krastā, iekļūt laivā, ja tā apgāzusies, vai – īsāk sakot – apguvuši ūdenspratību, kas sastāv no 15 dažādām kompetencēm. Igaunija tādā ziņā mums ir tālu priekšā. Var ielūkoties viņu mājaslapā, kurā ir apkopota Igaunijas bērnu peldētprasme.

Jau vairākus gadus cenšamies peldētapmācības sistēmu ieviest arī Latvijā, tajā skaitā – datu vākšanu kā novērtējumu peldētapmācības programmas efektivitātei, lai varētu atbildēt uz jūsu jautājumu nevis sajūtu vadīta, bet balstoties datos. Pagājušā vasarā veiktā skolu aptauja deva indikatīvus rādītājus, kas nesniedz pilnvērtīgu informāciju par bērnu spējām. Tie, kas nonāk biedrības «Peldēt droši» «rokās», ir visādi – no ļoti labiem peldētājiem, līdz tādiem, kas nespēj pat ielikt ūdenī kājas. Tas, ko novērojam – palielinājies piedāvājums peldētapmācību nodrošināšanai, nometnes ar peldētapmācības nodarbībām. Tas nozīmē, ka ir palielinājies pieprasījums, un tas, protams, mūs priecē. Gribētos domāt, ka peldēšana ar katru brīdi kļūst arvien populārāka bērnu un pusaudžu vidū, jo tā sniedz tik daudz pozitīvu efektu gan fizioloģiskā un emocionālā jomā, gan drošības jomā un dzīvības saglabāšanā.

– Kā jūs komentētu – vai, ja māk peldēt, piemēram, vietējā ezerā vai mierīgas upes krastos, var tikpat droši justies arī, uz jūru aizbraucot?

– Katra ūdenstilpe ir ar savu raksturu. Ja ezers ir mierīgs, ūdens siltāks, bet grunts dūņaina un krasti ar zālēm aizauguši, tas nebūt nenozīmē, ka tā ir drošāka peldvieta nekā jūra. Pēc statistikas visvairāk noslīkst tieši ezeros (16,9%), upēs (25,4%) un dīķos (19,7%). Jūrā slīkušo ir vismazāk (7,2%) , jo lielākais apdraudējums ir lieli viļņi, nepiemēroti laikapstākļi peldēšanai, savu spēju pārvērtēšana. Spēju peldēt vislabāk ir novērtēt peldbaseinā – vienā laidā mēģinot nopeldēt 200 metru, tajā skaitā 50 metru uz muguras, kas ir starptautiski pieņemts definējums cilvēka peldspējai. Ja nevar nopeldēt šos 200 metrus, tas nozīmē, ka pārvērtējat savas spējas un vislabākais ieteikums – mācīties peldēt nevienā vecumā nav par vēlu. Ja ūdenī nejūtaties droši – uzvelciet peldvesti. Šobrīd tās ir pieejamas tik daudz un dažādas, ka katra gaume var tikt apmierināta. Tas pats attiecas uz bērniem un jauniešiem. Ja nav peldspējas – uzvelc vesti un droši dodies ūdenī. Tas gan nenozīmē, ka var no bērniem nolaist acis vai peldēties doties viens. Peldi vienmēr kopā ar kādu!

– Kas ir bijuši pēdējo gadu galvenie iemesli dažādiem negadījumiem un pat traģiskiem notikumiem saistībā ar ūdeni un peldēšanu?

– Latvijā nenotiek tādu datu vākšana un analīze, lai noskaidrotu iemeslus, kaut uz 120 gadījumiem gadā tas būtu iespējams, un citas valstis to dara. Par traģiskiem notikumiem mēs uzzinām no medijiem, ja par to ir dalījušies aculiecinieki vai tuvinieki. Citādi – noslīkšanas fakts ir tikai cipars statistikas ailē bez paskaidrojuma. Biedrība «Peldēt droši» kopā ar Latvijas Peldēšanas federāciju jau divas reizes ir veikušas pētījumu par iedzīvotāju peldspēju, un būtiskākais secinājums – peldēt ļoti labi māk 5%, 32% norāda, ka pelspējas ir labas. Ja liktu visiem nopeldēt 200 metru, pieļauju, ka situācija būtiski mainītos, jo jāapzinās, ka aptaujās ir tikai cilvēku pašvērtējums. No statistikas datiem, kas pieejami, varam secināt, ka pirmām kārtām būtisku lomu peldspējā spēlē alkohola klātbūtne. 66% gadījumu tas konstatēts organismā noslīkušajiem, kas vecāki par 15 gadiem. Slīcēja profils: 76,7% vīriešu, lielākā daļa reibumā, vecumā no 45 līdz 64 gadiem, slīkst visu gadu, un tikai 44% noslīkst vasaras mēnešos. Tas liek secināt, ka pārdrošība, savu spēju pārvērtēšana kombinācijā ar alkoholu ir galvenie iemesli noslīkšanai. Īsāk sakot – liela daļa nevis māk peldēt, bet domā, ka māk peldēt. Pēdējā laika skaļākais gadījums, visticamāk, nebūtu noticis, ja makšķernieki uzvilktu mugurā vestes, nevis izmantotu tās, lai mīkstāka sēdēšana laivā. MK noteikumi paredz obligātu vestu lietošanu tikai bērniem līdz 12 gadiem. Kas notiek pēc tam? 13 gados pēkšņi parādās zivs spuras un visi iemācās peldēt? Piedodiet, ka ironizēju, bet man nav saprotams šāds noteikums. To šobrīd cenšos mainīt. Tāpat kā daudzas lietas normatīvajā regulējumā, kas varētu ietekmēt noslīkušo skaita samazināšanos ilgtermiņā.

– Kam jūs šovasar ieteiktu pastiprināti pievērst uzmanību gan vecākiem, gan pašiem bērniem, jauniešiem?

– Ir jāapzinās, ka ūdens ir tāda dabas stihija, ar kuru jārēķinās, tamdēļ pret to ir jāizturas ar pietāti un bijību. Tas nebūt nenozīmē, ka ūdens prieki ir liegti. Ir jādodas peldēt, tikai vienmēr kopā ar kādu. Izvēlieties peldvietas, kas ir labiekārtotas atbilstoši drošas peldvietas ieteikumiem. Vislabāk, ja peldvietā ir glābējs. Ja nejūtaties droši ūdenī vai neesat pārliecināti par savām peldspējām, uzvelciet peldvesti sev, dzīvesbiedram, bērniem, sunim, arī kaimiņam un kopā lieliski pavadiet laiku ūdenī. Esiet vērīgi arī par to, kas notiek apkārt – ja kāds rīkojas pārgalvīgi – lec uz galvas vai vairāk skatās telefonā nekā uz savu bērnu, kas plunčājas ūdenī, vai lieto alkoholu un grib doties atvēsināties ūdenī –, aizrādiet. Sliktākais, kas var notikt, – dzirdēsiet par sevi ne visai glaimojošus vārdus, bet cilvēks varbūt apstāsies, aizdomāsies, un jūs, iespējams, izglābsiet viņam dzīvību. Lai silta, droša un priekpilna vasara!