Par bērniem, kuri septiņos no rīta stāv pieturā, un autobuss tā arī neatbrauc. Par «Vivi» vilcieniem, kas arī sistemātiski kavē. Par peroniem, uz kuriem omēm jālec vārda burtiskā nozīmē, un ne visām tas sekmīgi izdodas. Un premjerei tā patiešām bija pirmā dzirdēšana – ka jaunie brīnišķīgie vilcieni piestāj pie vecajām nepiemērotajām platformām un to zemākais pakāpiens atrodas vēl augstāk no zemes, nekā tas ir vecajos vilcienos. Viņa solīja vērst ministra Briškena uzmanību uz šo problēmu. Bet uzdotais jautājums jau bija cits – kāpēc viņa patur savā valdībā tik sliktu ministru kā Briškens. Jo nav jau tikai šīs «sīkās» lauku problēmiņas Briškena krājumā, bet arī jaunās dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» traģiskā vadība. Rīgā pašlaik taisa balstu tiltam, kas nekur nevedīs, jo pa šiem padsmit gadiem neviens sliežu kilometrs nav pat uzprojektēts, kur nu vēl uzbūvēts. Naudas nav, un Rīgā Eiropas supervilciens, iespējams, nekad neiebrauks. Bet Siliņa uzskata, ka satiksmes ministrs nav jāmaina, jo Briškens, raugi, saņēmis šīs problēmas mantojumā no JKP pārstāvošā Linkaita. Jāatgādina, Linkaits bija ministrs divas valdības iepriekš, un ir viena būtiska nianse – arī to valdību vadīja «Vienotība».