Pirms kādiem četrdesmit gadiem Meņģeles vārds izskanēja pār visu Latviju. Tajā laikā ļoti populārais žurnāls «Liesma» publicēja plašu rakstu sēriju par Ogres rajona pašu tālāko vietu, ko tad sauca vēl par «Ogreslīčiem», bet kuras teritorijā esošais kolhozs nesa vārdu «Meņģele». Vienā no šiem rakstiem žurnālists, laikam gribēdams ienest savā vēstījumā mazliet jautrības, Meņģeli tika nosaucis par desas galu, ar to pasvītrodams, ka minētais ciems ir rajonā pēdējais un tālāk jau seko kaimiņu valdījums. Meņģelieši nebija apmierināti.

Agrāk viņš bija pieradis uzrunāt skatītājus un izklaidēt publiku saviesīgos pasākumos, bet beidzamajos mēnešos uzrunā deputātus domes sēdēs un uz saviem pleciem nes atbildību par visu Ogres novadu. Aktieris, uzņēmējs un politiķis Andris Krauja ir Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks. Ogres mēra Egila Helmaņa prombūtnes laikā pilda mēra pienākumus. Viņš darbojies teātrī, daudzus gadus dejojis «Burās» un vēl joprojām vada izklaides pasākumus. Šī pieredze viņam devusi pārliecību arī ārpus mākslas pasaules. Pašvaldībā viņa galvenais mērķis ir vienkāršs, bet skaidrs – būt tuvāk cilvēkiem, stāstīt, kas notiek, uzklausīt viņu vajadzības un kopā ar kolēģiem meklēt risinājumus. Sarunā viņš stāsta par izaicinājumiem, ko rada ilgās debates ar hiperaktīvo opozīciju, kas jau tagad mēģinājusi ietekmēt koalīcijas deputātus, par iedzīvotājiem svarīgām lietām – veloceliņu izbūvi, sabiedriskā transporta problēmām, dzīvojamā fonda apsaimniekošanu un apkures tarifiem. Runājam arī par iedzīvotāju padomju lomu, par investīciju piesaisti un to, kā kara tuvums ietekmē cilvēku lēmumus.

Sezona Ogres novada Kultūras centrā sākas pilnīgi jaunā skanējumā – Lielajā zālē uzstādīta izcila skaņu aparatūra, kas mūzikas un mākslas baudījumu paceļ jaunā kvalitātē. Kāda ir laba skaņa? «Dzidra, mīksta, patīkama, tāda, kuru gribas klausīties, kas negriež ausīs,» tā labu skaņu un jaunās aparatūras iespējas raksturo skaņu operators Ģirts Bogdans.

Valsts valodas centra viens no uzdevumiem ir konsultēt fiziskas un juridiskas personas par valsts valodas lietošanas jomu reglamentējošo normatīvo aktu piemērošanu. Pērn centrs sniedza 1228 konsultācijas, 324 no tām – sabiedriskie palīgi, kas šo pienākumu veic brīvprātīgi – no sava tiešā darba brīvajā laikā. Latvijā darbojas 24 (vēl pirms sešiem gadiem viņu bija 34) sabiedriskie palīgi: Rīgā – 12; Jūrmalā – 2; Ventspilī – 1; Daugavpilī – 1; Aizkraukles novadā – 1; Augšdaugavas novadā – 1; Dienvidkurzemes novadā – 1; Jēkabpils novadā – 1; Ķekavas novadā – 1; Smiltenes novadā – 1; Talsu novadā – 1. Arī Ogres novadā nu jau divus gadus šāds valodas sargs ir SINTIJA GRUZE.

Norvēģiem piederošā uzņēmuma «Baltic Pork» cūku fermu Lauberes pagastā skāris Āfrikas cūku mēris. Visas 23 307  cūkas tuvāko nedēļu laikā tiks nokautas un tiks pārstrādātas biogāzē. Lauberes novietnē turētas tikai nobarojamās cūkas. Savukārt sivēnmātes tiek audzētas un turētas otrā uzņēmuma fermā – Siguldas novada Allažu pagastā. Tās ir drošībā. Vismaz pagaidām. Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Ilze Meistere skaidro, ka Āfrikas cūku mēris ir tik lipīga sērga, ka ikviena uzliesmojuma gadījumā epidemioloģiskās drošības dēļ tiek izkauti visi dzīvnieki, pat, ja saslimuši tikai daži. Bet kas notiek tālāk ar cūku līķiem?