24. februārī aprit pilni trīs gadi kopš krievu īstenotā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, bet kopumā krievu izraisītais karš ilgst jau 11 gadus. Teju katra februāra diena ir kā iebrukuma gadadiena. Krimas aneksijai 2014. gadā sekoja ilgstošs pozīciju karš pret īstiem un iesūtītiem krievu separātistiem, līdz beidzot 2022. gadā krievi pārgāja atklātā uzbrukumā visā frontē no zemes, gaisa un ūdens. Tikmēr pie mums – civilizētās Eiropas pierobežā – situācija joprojām ir salīdzinoši mierīga. Pagaidām.

Kopš 1999. gada 21. februārī svinam Starptautisko dzimtās valodas dienu. Tās izveidošanas mērķis ir veicināt izpratni par pasaules valodu un kultūru daudzveidību, jo liela daļa no pasaules valodām ir apdraudētas un vairums no tām var kļūt par mirušām valodām. Pēc statistikas datiem, latviešu valodai viskritiskākais periods bija brīdi pirms Trešās atmodas. Latviešu valodas aģentūra konstatējusi, ka pašlaik tikai pieaug latviešu valodas lietošanas īpatsvars gan publiskajā, gan privātajā saziņā.

Starptautiskais atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables aicina iedzīvotājus uz informatīvo sanāksmi par plānoto “Stelpe–1” vēja parka būvniecības ieceri, ar to saistīto infrastruktūras un vēja turbīnu potenciālo izvietojumu Ogres novada Birzgales pagastā un Bauskas novada Valles un Vecumnieku pagastos.

Ogrē tiek veidota īpaša vieta – Neatkarības laukums, kur atcerēties un novērtēt gan valsts, gan novada vēsturi. Tajā godinās cilvēkus, kuri cīnījušies par Latviju un brīvību: strēlniekus, leģionārus, izsūtītos, kultūras darbiniekus, vairāk nekā 40 Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus. Laukumā paredzēts uzstādīt 23 bronzas skulptūras Latvijā nozīmīgām personām gan sabiedriskajās, gan kultūras, gan militārajās norisēs, piemēram, kureliešiem, pretošanās kustības dalībniekam Otrajā pasaules karā Konstantīnam Čakstem, Latvijas nacionālās pretestības kustības dalībniekam Gunāram Astram, Latvijas kara ministram Rūdolfam Bangerskim, novada slavenajiem «lāčplēšiem» brāļiem Blauiem, Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsniekam, latviešu labdarības organizācijas «Daugavas Vanagi» dibinātājam Vilim Janumam. Par viņa pieminekli pašlaik izvērtušās diskusijas, un ne tikai novada mērogā.

Ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) izmaksātajiem tā dēvētajiem alimentiem pērn Ogres novadā tika nodrošināti 925 bērni vairāk nekā miljona eiro apmērā. Taču novadā deklarēto uzturlīdzekļu nemaksātāju kopējais parāds sasniedzis 3,8 miljonus eiro. Skaitļi ļauj saprast, cik daudz bērnu neuztur viņu tēvi vai mātes lielākajā Latvijas novadā pēc iedzīvotāju skaita. Šo vecāku vietā maksā valsts, tas ir, mēs visi. Vecākiem ir pienākums uzturēt savus bērnus neatkarīgi no mantas stāvokļa, diemžēl Latvijā aizvien ir desmitiem tūkstošu uzturlīdzekļu nemaksātāju. Piemēram, šogad janvārī UGF administrācija ar uzturlīdzekļiem nodrošināja 33 932 bērnus un izmaksāti alimenti 4,1  miljona eiro apmērā. Reģistrēto parādnieku skaits iepriekšējā mēnesī – 42 230.

Latvijas Biškopības biedrība uzkūlusi putas sen zināmai problēmai, par ko Eiropas politiķi un pārtikas uzraugi jau gadiem neliekas zinis. Arvien lielāks daudzums medus tiek falsificēts, tāpēc biržas cena krītas arī īstam medum. Kā patērētājam neiegrābties, un kā izdzīvot biškopjiem, konkurējot ar cukura sīrupiem no Ķīnas? Ogres novadnieks, biškopju kooperatīva «Medotava» vadītājs Andis Titorenko pircējiem iesaka pirkt Latvijas medu, bet politiķiem izstrādāt viltojumu apkarošanai nepieciešamos normatīvus.