Kas ir Ķeipene? Skaista, romantiska Dieva zemīte. Kalnu zeme. Veltas Skumbiņas – LU studentes diplomdarbā «Kastrānes un Vatrānes vietvārdi» atrodami vairāki kalnu nosaukumi, kas ietilpst tagadējā Ķeipenes pagasta teritorijā, piemēram, Kārklu, Bada, Kaukuru, Āzīšu, Augstais, Līkais, Jāņu, Ašķu, Rumbas, Sirmeņu, Leitēnu, Cepļa, Kungu, Baznīcas, Pēterkalns, Biķerkalns, Kapukalns, Priežkalns, Riekstkalns... Jā, un vēl ledus laikmeta radītais Ķeipenes valnis – 7 kilometru garumā, kura relatīvais augstums vietām sasniedz 40–50 metru…

Livonijas laikā Ķeipenes teritorija iekļāvusies Rīgas virsbīskapijā un piederējusi Rīgas domkapitulam. Domājams, ka vietas nosaukuma izcelsme saistās ar šīs zemes turpmākā īpašnieka – prūšu kanoniķa Kaipena vārdu. Poļu – zviedru kara izskaņā zviedru karalis Gustavs Ādolfs Kaipena pēcnācējiem muižu atņem, un par tās īpašniekiem kļūst baroni ar dižciltīgiem vārdiem, piemēram, Filips de la Korte, Levis of Menārs. Kā daudzās muižās, arī Ķeipenes pils tiek nodedzināta 1905. gada revolucionārajos notikumos. Novadpētnieks Ojārs Upenieks savā grāmatā «Un nokrakšķēja vecā pasaule» apraksta dramatisko uzbrukumu Ķeipenes dragūniem: «Uzbrukums dragūniem Ķeipenē nav noticis bez zaudējumiem. Lode caururbusi (ķeipenieša – A. U.) Andreja Lediņa krūtis – zēns 17 gadu vecumā atdevis dzīvību par revolūciju. Viņa cīņas un likteņa biedrs Kārlis Lasmanis (..) nošauts atceļā no Ķeipenes šturmēšanas.» Kā drošākais pagātnes mantinieks joprojām zaļo 18. gadu simteņa 80. gados stādītais, tagad valsts nozīmes aizsargājamais dabas un vēstures objekts – vecais muižas parks ar Danču placi, Zaļo avotu, Biķerkalnu, Grāfienes gravu un retām introducēto koku sugām. Parka dīķī bijusi no dēļiem izšūta barona peldvieta, kas vēsturiskajā atmiņā saglabājusies kā «Bādes vanna». Vietu labskaņas un vēsturiskās sasaistes nolūkā šodien ir Pils, Akas, Jāņu, Menāra, Dīķu, Melderu ielas…

Tagadējais Tautas nams ietilpst «Viļņu» mājās un kopā ar ēkas atjaunoto galu veido gaumīgu veselas kultūras kompleksu. Nav tik svarīgi, vai «Viļņi» celti uz vecajiem muižas barona klēts vai zirgu staļļa pamatiem. Svarīgi, ka šī vēsturiskā māja saglabāta, nostiprināta, atjaunota! Kā vēlāk teiks pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Sirsonis: «Ēka droši kalpos vismaz 50 gadu un ilgāk.»

Tauta pie sava Tautas nama

Esmu pie «Viļņiem» savlaikus, kā allaž, nelielas romantikas, sentimenta apdvests, saredzu sirreālas ainas. Kā Jāņu vakarā, kad uguns vēl nav degta, kad visam vēl jānotiek, pa celiņiem, taciņām nāk ļaudis īsti demokrātiskā vecumā – no 8 līdz 80 gadiem un vēl jaunāki, un vēl vecāki. No pašu pagasta, no visām četrām debess pusēm, arī Ogres novada vadības komandas staltie augumi, arī skolas bērni, arī bērnudārza mazie ķipari visā nopietnībā – kā lieliem cilvēkiem pieklājas... Skaisti, pacilājoši. Tautas nama vadītāja, kā no jauna dzimusi, nama saimniecības pārzinis, un biedrības «Ķeipenes Senioru skola» organizētājs un vadītājs Guntis Graudiņš-Pētersons ar «paparaci» cienīgu aci, lai aptvertu, iemūžinātu visu. Ironiski pasmaidu, novada pēlēji, kā arī mūsu LTV1 lieliski šokējošais «Kultūršoks» un visi, kam cemme uz novada sasniegumiem, varētu izpausties uz pilnu krūti. Bet nevienu nemana, tātad komēdiju, traģikomēdiju nebūs… Un neviena vārda, kas varētu disonēt ar gaišo, sirsnīgo notikumu Ķeipenē, vairs še nebūs.

Jaunā kompleksa atklāšanai meistarīgi izdekorētas trīs durvis. Neprasu, jo ceru, ka nebūšu kļūdījies: tur savu roku pielikusi ar mākslinieces talantu apveltītā Tautas nama vadītāja Inese Daugaviete. Vienas senioru, otras jauniešu, trešās bērnu durvis. Mēģinu uzminēt, kas būs svinīgo lenšu griezēji. Bet kāda tam nozīme? Novada austrumu gala – Ķeipenes, Madlienas, Taurupes, Meņģeles, Mazozolu – ļaudis teic, ka esam jau palutināti, jo ik nozīmīgu notikumu kā pašu par sevi saprotamu apciemo Ogres novada pašvaldības domes deputāti, domes darbinieki. Pāris vārdus pārmiju ar būvdarbu noslēguma fāzes vadītāju Edgaru Pārpuci. Bet ko tur gari tērzēt? Edgars vien kautrīgi nosaka, ka negāja viegli un gludi, bet varbūt tieši tāpēc iznākums labs.

Lai «Viļņi» viļņojas!

Pēc Ineses Daugavietes īsajiem ievadvārdiem, šķiet, apstājas laiks. Svinīgās lentes griežas teju vienlaikus, un kultūras jaunie vārti vaļā! Lēnām virzāmies iekšā, kur varam apskatīt jaunās, patiešām gaišās, saulainās un gaumīgi iekārtotās telpas. Ja tagad sāktu aprakstīt, kā tur izskatās, pats izskatītos pēc muļķa… Kas jāredz savām acīm, vārdiem nav aprakstāms! Vēlāk pagastvecis, kas arī ir Vilnis, par «Viļņiem» teiks: «Brauciet ciemos!» Bet mēs jau še esam… Inese sāk ar mazu ieskatu pagasta kultūras saturā. Nu kas var labāk, īstāk izkrāsot no jauna iesvētāmo namu par jaukajiem, koši sapostajiem bērnudārza bērniem savas labās, mīļās skolotājas Valdas Jirgenas vadībā. Mazie mākslas censoņi dzied skanīgi, tīri un no visas sirds. Zīmīgi, ka pavadījumu uz klavierēm spēlē Valdas meita Agnese, kas ir arī skolas direktore. Nu vai nav skaisti? Bērneļi arī sparīgi nodejo vienu dejiņu. Līksmi aplausi! Ķeipenes skolas skolotājas Daigas Bombānes vadīti, Endija un Roberts pacilājošā mūzikas pavadījumā nodejo lēno valsi un ča-ča-ča! Izpildījuma elegance, dejotāju stāja un grācija rāda, ka bērni šajā mākslā nav vairs iesācēji.

Vokālais ansamblis «Sonore» Sanitas Vītumas vadībā izjusti nodzied Lauras Jēkabsones dziesmu «Cauri vasarām», Normunda Ķieša «To jau nezina neviens», Raimonda Paula «Savā zemē, savā Tēvijā». Turpina Inese par sapņiem, kas piepildās, un pateicas Guntim un Vilnim. Īsu «Viļņu» vēstures ieskicējumu sniedz Vilnis Sirsonis. Inese neslēpj saviļņojumu, kad jaukā pusmēness lokā sastājas viņas tuvākie kolēģi – novada kultūras iestāžu vadītāji. Viņu vārdā veselu runu teic novada Kultūras pārvaldes vadītāja Marika Zeimule. Kolēģi, ziedi, apkampieni, silti vārdi. Īsti vietā Danas Bārbales humors: «Lai tā būda rūc! Bet par būdu gan to nevar saukt!» Apsveic Ķeipenes skolas direktore Agnese, skolotāja Daiga, biedrības «Avotkreses» vadītāja Daina Zēmele, Kristīne no vecās mīļās «Kinostacijas», Ilze no «Ķeipenes piparkūku studijas», uzņēmēji Sniedze un Oskars no veikala «Lauri».

Un nu jau vakara nagla – mūsu skolas absolvents Ernests Valts Circenis, kas šodien ir Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas skolotājs. Atskan ovācijas, kad Inese paskaidro, ka Ernests uzkomponējis trīs deju pavadījumus skolēnu lielajiem dziesmu svētkiem. Tagad Ernests pie klavierēm muzicē kopā ar Ilvu Bāliņu – profesionālu vijolnieci no Liepājas simfoniskā orķestra. Repertuārs smalki jūtīgs un aizraujošs. Žana Sibēliusa «Noktirne», Einara Englunda «Introdukcija un kapričo», Astora Pjacollas «Oblivion», Alfrēda Šnitkes «Polka». Smalka saspēle, saprašanās no pusvārda, no acu pusskatiena. Kad pajautāju Ernestam par lielisko sniegumu, mans bijušais audzēknis kā vienmēr kautrīgi kodolīgs: «Jā, mēs drusku pamēģinājām…»

Viss skaistais arī kādreiz beidzas. Pusotras stundas pagāja nemanot. Laikam visi saprata, ka jāatvadās tad, kad vēl gribas palikt. Par šo notikumu palūdzu nopietni izteikties tiem, kas ar to ļoti saistīti.

Vilnis Sirsonis: «Atjaunotā kultūras ēka būs lielisks papildinājums jau esošajai pagasta kultūrai. Projekts īstenots vairāku gadu garumā, piesaistot gan Ogres novada pašvaldības finanšu līdzekļus, gan ES naudu. Objekta tapšanā lielu darbu ieguldījusi novada vadība, speciālisti, gan Ķeipenes kultūras ļaudis. Mūsu pienākums jaukās, gaišās telpas piepildīt ar saturu, talantīgu radošumu un darbošanos kopības labā – labākas kultūras un sadzīves labsajūtas veidošanā. Lai izdodas, un visi mīļi aicināti ciemos!»

Guntis Graudiņš-Pētersons: «Māja «Viļņi» Ķeipenē šobrīd piedzīvo savu atdzimšanu. Viss sākās it kā pavisam nesen, kad Ogres novada pašvaldības dome 2017. gada 8. martā pieņēma pirmo lēmumu par dzīvokļa «Viļņi»-2 un kopīpašuma domājamo daļu atsavināšanu izsolē, lai rūpētos par kultūru un sekmētu tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību. Atbalstot Ķeipenes iedzīvotāju lūgumus, tika rasta arī iespēja piesaistīt nepieciešamo finansējumu mājas «Viļņi» atjaunošanai. Savu mājvietu atjaunotajā mājā ir radusi biedrība «Ķeipenes Senioru skola». Senioru skola veicina ieradumu iziet no mājas, iesaistīties kopienā, mazina vientulības sajūtu, vairo interesi par dzīvi. Biedrības piedāvājumā jau šobrīd ir lekcijas, meistarklases, radošās darbnīcas un tīklošanās pasākumi. Šobrīd līdz 29. maijam Ķeipenes Senioru skolas telpās ir apskatāma senioru foto izstāde «Pievieno gadiem dzīvi». Dalailama ir teicis: «Gadā ir tikai divas dienas, kurās nav iespējams neko paveikt. Viena no tām ir Vakardiena, un otra – Rītdiena. Šodien ir īstā diena, lai mīlētu, ticētu, darītu un, visvairāk, – dzīvotu.»»

Egils Helmanis: «Katra vieta, katrs nostūris ir mūsu valsts. Mēs esam valsts cēlēji, kopēji, sargātāji. Arī Ķeipene ar tās ļaudīm, saimniekošanu, kultūrizglītību, ar dienām un nedienām ir mūsu valsts. Par Latviju cīnījušies mūsu tēvi, vectēvi, par savu Latviju pastāvēt jābūt gataviem ikvienam. Patriotisms nav pasākumu summa, patriotisms ir ikdiena, Tēvijas mīlestība un reāli darbi tās labā. Šodien šeit ir svētki, mēs atvērām durvis nākotnei. Lai ķeipenieši jūtas labi un ir darbīgi savā atjaunotajā Tautas namā, mājās, ģimenēs un visur, kur aizsauks dzīve, darbs un pienākums.»