Valsts valodas centra viens no uzdevumiem ir konsultēt fiziskas un juridiskas personas par valsts valodas lietošanas jomu reglamentējošo normatīvo aktu piemērošanu. Pērn centrs sniedza 1228 konsultācijas, 324 no tām – sabiedriskie palīgi, kas šo pienākumu veic brīvprātīgi – no sava tiešā darba brīvajā laikā. Latvijā darbojas 24 (vēl pirms sešiem gadiem viņu bija 34) sabiedriskie palīgi: Rīgā – 12; Jūrmalā – 2; Ventspilī – 1; Daugavpilī – 1; Aizkraukles novadā – 1; Augšdaugavas novadā – 1; Dienvidkurzemes novadā – 1; Jēkabpils novadā – 1; Ķekavas novadā – 1; Smiltenes novadā – 1; Talsu novadā – 1. Arī Ogres novadā nu jau divus gadus šāds valodas sargs ir SINTIJA GRUZE.

Norvēģiem piederošā uzņēmuma «Baltic Pork» cūku fermu Lauberes pagastā skāris Āfrikas cūku mēris. Visas 23 307  cūkas tuvāko nedēļu laikā tiks nokautas un tiks pārstrādātas biogāzē. Lauberes novietnē turētas tikai nobarojamās cūkas. Savukārt sivēnmātes tiek audzētas un turētas otrā uzņēmuma fermā – Siguldas novada Allažu pagastā. Tās ir drošībā. Vismaz pagaidām. Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Ilze Meistere skaidro, ka Āfrikas cūku mēris ir tik lipīga sērga, ka ikviena uzliesmojuma gadījumā epidemioloģiskās drošības dēļ tiek izkauti visi dzīvnieki, pat, ja saslimuši tikai daži. Bet kas notiek tālāk ar cūku līķiem?

Kā katru rudeni, televīzijā atgriežas daudzu iemīļotais šovs «Īstās latvju saimnieces». Tajā piedalīsies septiņas drosmīgas, tautiskas un reizē ar modernu skatījumu apveltītas saimnieces, kuras klās galdus Vidzemē, Latgalē, Sēlijā, Zemgalē un Kurzemē, ievedot kulinārā piedzīvojumā un cīnoties par uzvarētājas titulu. Šogad šovā būs redzamas arī divas saimnieces no Ogres novada. 25. septembrī raidījums ciemosies pie Ivetas Zemnieces no Tomes pagasta Bekuciema, kura saimnieko pirtī «Mana Zeme». Savukārt pēc nedēļas, 2. oktobrī, «Īstās latvju saimnieces» dosies pie Māras Šmites, kuras pārziņā ir saimniecība «Vairogi» Meņģeles pagastā.

Šogad mācības Ogres novada pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs sāks ap 7300 skolēnu. Pirmais septembris vienmēr nāk ar īpašu satraukumu – jāiegādājas ziedi skolotājām, pildspalvas, zīmuļi un flomāsteri, jāsagatavo svinīgi tērpi. Taču vislielākais pārdzīvojums un piedzīvojums noteikti ir tiem, kuri skolas durvis ver pirmo reizi – ar spīguļojošām acīm, mazliet nedrošu smaidu un lielu ziņkāri par to, kas viņus sagaida. Šis mirklis ne mazāk īpašs ir arī vecākiem – prieks un lepnums mijas ar satraukumu, rodas simtiem jautājumu: vai bērnam viss patiks, vai viņš atradīs draugus, vai sapratīsies ar skolotāju, vai spēs izturēt garās dienas skolā? Ar pirmajām emocijām, soli pirms jaunā mācību gada un dzīves posma sākuma, piekrita padalīties topošais pirmklasnieks Tomass un viņa mamma Laura.

Jau pavisam drīz būs klāt septembris, kad kārtējās ANO Ģenerālās Asamblejas laikā par Palestīnas valsts oficiālu atzīšanu gatavojas pavēstīt Francija, Apvienotā Karaliste, Kanāda un Austrālija, kurām varētu pievienoties vēl kādas pasaules valstis. Vai tas kaut ko mainīs un nodzēsīs kara liesmas, kas pašlaik plosās Gazas joslā? Visticamāk, ka atbilde ir negatīva. Ir diezgan bezjēdzīgi atzīt valsti, kas ne tikai nespēj ar kaimiņiem vienoties par robežām, bet arī savā iekšienē sašķelta divās daļās – jau vairākus gadu desmitus oficiāli par palestīniešu pašpārvaldi tiek uzskatīta Jordānas upes rietumkrastā esošā Mahmūda Abāsa valdība (kustība Fatah), bet Gazas joslā saimnieko krietni radikālākie islāmistu grupējumi Hamās un Islāma džihāds.