Kļūdas labojums paldies Ziemassvētkiem

Gatavojot iepriekšējo laikraksta numuru, iekļuvu ziemas saulgriežu retrogrādajā laika cilpā. Joprojām nesaprotu, no kurienes tā viena liekā diena uzradās, bet uzradās, turklāt tikai man, un visnotaļ svarīgā dienā, kad dome lēma par atkārtotu uzticības izteikšanu novada mēram Egilam Helmanim. Sēde bija ceturtdien, bet avīzē rakstīts, ka iznākšanas dienā – tātad piektdien. Mana kļūda, mana vaina.

Sēdes rezultātu tas, protams, neietekmē, bet laikraksta reputācijai neapšaubāmi kaitē. Atvainojos lasītājiem un kolēģiem, atvainojos sēdes dalībniekiem, atvainojos domes pozīcijas un opozīcijas līdzjutējiem, ja nu kāds manas kļūdas iespaidā arī piektdien bija nācis uz domi vēlreiz pasēdēt. Tagad laboju šo kļūdu. Sēde bija tikai viena un notika ceturtdien, 18. decembrī. Neapšaubāmi.

Bet kā šī kļūda izveidojās? Tas, ka uz piektdienas numuru balsojuma rezultātu nevarēšu ielikt, jau uzreiz bija skaidrs. Avīze jāsaraksta, jāsamaketē, jānodrukā un jāizplata. Gana laikietilpīgs process, tāpēc laikraksti nepretendē sacensties operativitātē ar elektroniskajiem medijiem. Mēs piedāvājam oriģinalitāti, daudzveidību un padziļinātu tēmu aplūkošanu. Kā, piemēram, šodien publicētajā kolēģes Annas Lejiņas rakstos par to pašu nelaimīgo domes sēdi.

Bet atgriežos pie laika cilpas. Vispirms tiešām biju pārliecināts, ka sēde ir piektdien. Tad trešdien, konstatējis, ka maldos, – tā notiks ceturtdien, sacerēju apsteidzošu rakstu ievietošanai internetā ar prognozi, ka Helmanis paliks amatā. (Nav jābūt nopelniem bagātam politologam, sociologam vai numerologam, lai saprastu, ka apozīcijai balsu nepietiek nekam, ieskaitot galma apvērsuma sarīkošanu.) Taču, maketējot avīzi, šai pašā rakstā vārdu «ceturtdien» aizstāju ar vārdu «šodien», un avīzes šodiena, kā vispārzināms, iestājas ar nobīdi. Parasti avīzes šādās situācijās izlīdzas ar frāzi «līdz laikraksta nodošanai tipogrāfijā».

Skaļš NU NĒĒĒĒĒĒĒĒĒ!!!! man galvā atskanēja ceturtdien, klausoties sēdes tiešraidi, kad avīze jau pāris stundas kā drukājās, un tur nu vairs nekas nebija līdzams. Vienubrīd cerēju, ka tieši šajā domes sēdē tiks uzstādīts vārīšanās rekords un tā turpināsies vēl nākamajā dienā. Tad varētu taisnoties, ka sēdes iestiepšanos tālredzīgi paredzēju. Taču rekords nekrita. Morāli sagatavojos tam, ka piektdien mani visādi nosodīs, izsmies un zvanīs. Pienāca piektdiena. Un... neviens nezvanīja, neviens nedusmojās. Bet izdevēja par pelniem uz manas galvas tikai ieķiķināja. Nu kuram gan negadās kļūdīties, viņa teica. Un iestājās Ziemassvētki.

Ziņas

Viedokļi

Lasāmgabali

Sludinājumi