Dažkārt uzsāktie kriminālprocesi tiesā nemaz nenonāk, jo cietušais ar vaininieku izlīgst, kad lieta nonākusi prokuratūrā, un kriminālprocesu izbeidz. Izlīgt ar cietušo izdevies arī kāda suņa saimniecei, kuras nepieskatītais kaukāzietis uzbrucis kaimiņienei un viņas sunim. Austrumzemgales prokuratūras prokurore šā gada 20. jūnijā Ogrē, izskatot krimināllietas materiālus, konstatējusi, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Pierīgas Austrumu iecirknī šā gada 9. janvārī uzsākts kriminālprocess par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums.
Vispirms vēlēšanu, tad – nekādi nenākošās vasaras, visbeidzot Dziesmusvētku vai kādu citu iemeslu dēļ bez plašākas ievērības palikusi sabiedrības iniciatīvu portālā «Mana balss» ievietota iniciatīva «Par gaļas nodokļa ieviešanu». Tās autori ir divi radikāli augēdāji, kas savu pusdienu ēdienkarti un pasaules skatījumu vēlas uzspiest pārliecinoši lielākajai daļai Latvijas un – nebūsim pieticīgi – visas pasaules iedzīvotājiem. Viens ir vides zinātnieks Jānis Brizga, otrs – sociologs un performanču mākslinieks Sandris Mūriņš. Biedri vegānisma ideoloģijā.
Nav vienkārši. Un arī dzīvītes izkārtotas atskārsmes nav parastas, vienādi uztveramas un tulkojamas. Zināms, ka par to, ka jāmāk paņemt, ne mazāk svarīgi ir mācēt iedot. Devība var iegūt cēlas rīcības apzīmējumu, bet var arī negribēti pazemot, ievainot jūtīgu sirdi. Dvēseles stīgas trauslas teju it visās situācijās, kur lūdz, dod un ņem.
Politiķiem ļoti patīk vispārināt, un daudzdesmit gadu laikā jau esmu pieradis pie manam arodam veltītām palamām – žurnaļuga, «žurnālistiņš», skribents, jūs visi utt. Darba profesionālā garoziņa. Bet tiklab varētu apgalvot, ka arī visi politiķi ir zagļi, pamuļķi, nelieši utt. Un tas nebūtu nedz patiesi, nedz arī pieklājīgi. Bet daži patiešām ir. Katrā nozarē un katrā arodā ir gan augstas raudzes profesionāļi, gan amatieri un neprašas, kam tur nevajadzētu atrasties. Arī politikā.
Latvijā ir daudz ģimeņu, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, taču sabiedrībā un lēmumu pieņēmēju vidū joprojām bieži pietrūkst izpratnes par to, kādus šķēršļus un grūtības šīm ģimenēm nākas pārvarēt sistēmas nepilnību dēļ. Tīnūžu pagasta iedzīvotāja un astoņus gadus vecās Elizabetes mamma Kete Prūse piekrita godīgi pastāstīt par savu ikdienu, audzinot meitu ar autismu. Intervijas laikā viņa neslēpj sašutumu par to, ka īpašo bērnu nākotne pēc skolas beigšanas bieži vien paliek gaisā karājamies, tāpēc sākusi to būvēt pati. Kete izveidojusi piemājas dārzu «Diļļoties», kur kopā ar meitu sēj, kopj un tirgo dažādus lauku labumus – zemenes, gurķus, tomātus un citus. Viņa cer, ka ar laiku dārziņš pāraugs sociālās uzņēmējdarbības platformā, kur darba vide tiks pielāgota katra spējām un darba ritmam, jo realitātē cilvēki ar īpašām vajadzībām darba tirgūt bieži vien paliek «aiz borta».
Tīnūžu pagasta «Kalnājos» saimnieko Silva Prūse, kura, pateicoties savas meitas Ketes Prūses iedvesmai, nu izbauda pavisam citādu dārza dzīvi. Agrāk viņa labprāt ravēja un saimniekoja, taču tagad dārzā ierīkotas augstās dobes un darbi vairs nav smagi – viss izdarāms pāris stundās nedēļā. Kā «OgreNet» stāsta Kete, tieši viņa pasviedusi mammai ideju par «ideālo pensionāra dārzu». Sākumā, protams, vajadzēja ieguldīt darbu un līdzekļus, taču tagad dārzs pārvērties par īstu prieka avotu.
No 27. līdz 29. jūlijam Ventspilī norisinājās Latvijas čempionāts velo orientēšanās sprinta un vidējās distancēs. Šajās sacensībās teicamu sniegumu demonstrēja Ikšķiles sportisti, kuri kopumā izcīnīja sešas medaļas. Uzvarot abās distancēs, par divkārtēju Latvijas čempioni W17 grupā kļuva piecpadsmit gadu vecā Estere Dobule.
