Franciska darba turpinātājs

Romas Katoļu baznīcas jaunievēlētais pāvests Leons XIV sestdien prezentēja savu redzējumu jaunajam amatam, norādot, ka viens no nozīmīgākajiem jautājumiem cilvēcei pašlaik ir mākslīgais intelekts un ar to saistītie izaicinājumi. Viņš arī solīja turpināt virzīt daļu no iepriekšējā pāvesta Franciska prioritātēm.

267. pāvests Leons XIV, kurš vēsturiski ir pirmais pāvests no ASV, kardināliem, kas viņu izraudzījās šim augstajam amatam, pauda pilnīgu apņēmību īstenot reformas no Otrās Vatikāna padomes, kas ir pagājušā gadsimta 60. gados notikušas sanāksmes un kuru mērķis bija modernizēt baznīcu.

I. Tolstovs atgādina, ka pāvesti nekad nav nodarbojušies ar doktrīnas, baušļu vai katehismā ietverto patiesību izmaiņām.

«Var mainīt tikai attieksmi un pieeju lietām, var veicināt lielāku atvērtību sabiedrībā dialogam un vienam otra sadzirdēšanu,» priesteris ir pārliecināts, ka jaunais pāvests daudz runās par sociālo netaisnību un mieru. Izvēloties savu vārdu, jaunais pāvests vēlējās godināt 19. gadsimtā kalpojušo pāvestu Leonu XIII, kurš rūpnieciskās revolūcijas laikā aizstāvēja strādājošo tiesības.

Eiropa vairs nav centrs

I. Tolstovs, vēl pirms no Siksta kapelas skurstenī parādījās baltie dūmi, kas apliecina jaunā pāvesta ievēlēšanu, sarunā «Ogres Vēstīm» pauda, ka daudzi ticīgie no Eiropas neslēpj pārliecību, ka nākamajam pāvestam vajadzētu nākt tieši no Eiropas reģiona. «Tomēr Eiropa šobrīd pati stumj ārā kristietību un kristīgās idejas. Tā, piemēram, šobrīd met ārā krucifiksus no sabiedriskām vietām. Tad tepat Ogrē un Salaspilī man kā priesterim ir kategoriski aizliegts ieiet skolās. Un tomēr Eiropa šausminās, ka sabiedrība islamizējas, radikalizējas un noveco. Baznīcas centrs vairs nav Eiropā, bet citos kontinentos. Lai būtu izmaiņas, pašai Eiropai ir jāpamostas, arī Ogrei ir jāpamostas. Es kā priesteris varu uzfrišināt baznīcu, sludināt Dieva Vārdu, bet pārējais ir atkarīgs no pašiem ogrēniešiem, ko viņi gribēs. Tā kā esmu arī Zemessardzē kapelāns, tad zinu, ka pašu rokās ir tas, kā aizstāvēt savu dzimteni. Ja cilvēks negribēs atvērties vērtībām, mēs neko viņam nevaram izdarīt,» tā priesteris, kurš šobrīd kalpo veselās septiņās draudzēs.

Katram katolim jāuzņemas atbildība

Viņš neslēpj, ka Ogres katoļu draudze jau šobrīd piedzīvo konceptuālas izmaiņas un ka baznīcai kopumā priekšā stāv paradigmas maiņa, kas sākusies jau Vatikāna II koncila laikā 20. gadsimta vidū. Priesteris skaidro, ka jaunais pāvests darbosies laikā, kad pāvesta vara baznīcā tiek mazināta. «Viņš vairs nebūs vienpersonisks valdnieks jeb monarhs. Galvenais uzsvars, ko pāvests Francisks ieviesa, ir šī pāreja uz decentralizāciju. Jaunais pāvests noteikti to turpinās. Tas nozīmē vietējo bīskapu un vietējo prāvestu varas palielināšanos, kā arī katra katoļa līdzatbildības uzņemšanos par draudzi.»

Arī Ogres katoļticīgie, līdzīgi kā citviet Latvijā un arī Eiropā, izjutīs arvien vairāk to, ko nozīmē reformas būtība – decentralizācija. I. Tolstovs neslēpj, ka šobrīd ar šo Ogres pusē iet visai pagrūti. «Salaspilī mēs esam paspējuši piecus gadus pie tā piestrādāt un ir labāki rezultāti. Mēs mazliet tuvināmies luterāņu modelim, kur ne visu nosaka mācītājs, bet ir draudzes padome, ir dialogs un diskusijas, un kur arī katrs ticīgais var ar savu pienesumu piedalīties draudzes izaugsmē. Tā ir šī lielā paradigmas maiņa no milzīgās hierarhiskās vertikalizācijas uz tādu horizontalizāciju, nemainot baznīcas būtību. Pāvests, protams, paliks pāvests un prāvests paliks prāvests. Mainīsies uztvere, ka baznīca vairs nav viena garīdznieka stāsts. Tiks izslēgti tādi gadījumi, ka man kā draudzes vadītājam, piemēram, zvana no Ogres uz Salaspili un prasa: «Priester Ilmār, mainīt papīru vai nē?» Katrs atbildēs par savu jomu,» plašāk skaidro Ogres Svētā Meinarda draudzes priesteris, apzinoties, ka daudziem šī pāreja var izraisīt pat šoku, īpaši «vecajiem latgaliešiem, kur bīskaps un garīdznieki līdz šim noteikuši pilnīgi visu».

Draudzēm jākļūst dzīvākām

Ja katoļi nejūt līdzatbildību par draudzi un viss ir uz garīdznieka pleciem, tad baznīca piedzīvo stagnāciju, pārliecināts ir priesteris. Tas arī esot iemesls, kādēļ nav manāms pieplūdums Garīgajam semināram. «No Ogres 27 gadu laikā es laikam esmu vienīgais, kas aizgāja mācīties uz Garīgo semināru. Esmu pats no Ķeguma, mana dzimtā ir Lielvārdes draudze, bet Ogrē jau sāku darboties tad, kad tikai vēl domāju iet uz semināru. Šobrīd man draudzē kalpo priesteris no Nigērijas, kas iemācījies latviski. Mūsu arhibīskaps (Zbigņevs Stankevičs – red.) ir piesaistījis ļoti daudz misionāru, tostarp arī Ikšķilē ir priesteris no Polijas. Tomēr tas neatrisina visas problēmas, pašiem katoļiem vairāk ir jāiesaistās savā draudzē un kopienā,» norāda I. Tolstovs. Viņš saka – mūsu nākotnes izaicinājums būs, kā draudzes padarīt dzīvākas un atvērtākas, viesmīlīgākas un iekļaujošākas.

Ilmāra Tolstova novēlējums katoļticīgajiem Latvijā

«Man gribētos, lai katrs katolis apzinās, ka viņš pieder 1,4 miljardu kopienai, kas ir lielākā kopiena pasaulē, un tas ir zināms lepnums. Mēs esam vairāk nekā musulmaņu. Baznīca nav novecojusi organizācija. 1. jūlijā mums Latvijā darbu sāks katoļu virszemes televīzija, un mums jau ir divas radiostacijas. Mēs esam dinamiska un dzīva kopiena, kas ir pārstāvēta visās pasaules valstīs. Mums ir arī ļoti lieli resursi un iespējas. Man ir cerības, ka jaunā pāvesta ievēlēšana daudziem katoļiem palīdzēs pārdomāt, kas tad viņi ir, kam viņi pieder un kāds var būt viņu pienesums. Gribētu, lai katrs katolis jūtas svarīgs un piederīgs šai 1,4 miljardu lielajai kopienai, līdz ar to noderīgs sabiedrībai.»