«Tas nav ūdens, kas Daugavā plūst. Tas ir Laiks» – koncertā šie rokoperas «Lāčplēsis» fināla vārdi izskanēja daudzbalsīgā novada kopkora un solistu izpildījumā. Šis ir skaistākais svētku koncerts, ka izskanēja 4. maijā, un šis ir nacionāla mēroga notikums. Nojaukto okupācijas pieminekļu vietā ir tapuši jauni, un tie godina mūsu brīvību. Kāpēc Neatkarības laukums ir izveidots tieši šeit, Brīvības ielas galā. Tam ir vēsturisks pamatojums. Savulaik šis jau bija pilsētas centrs, te atrodas vecais Tautas nams, kas nākamajās pārbūves kārtās arī atgūs kādreizējo spozmi. Bet 1988. gada 18. novembrī, drēgnā rudens pievakarē, šeit, pie Ogres Tautas nama, pulcējās cilvēku simti, lai tornī atkal tiktu pacelts sarkanbaltsarkanais karogs. Un tur tas plīvo arī tagad, noraugoties uz kopā sanākušajiem latviešiem.
Svētku pasākumi 4. maijā virknējās cits aiz cita visas dienas garumā, bet nozīmīgākie tika atstāti uz pēcpusdienu. Un tas nekas, ka mazākie svētku dalībnieki dejoja plēves mētelīšos, bet lielākie izmirka. Nemīlīgie laikapstākļi svētkus nespēja izbojāt, bet vēlāk jau lietus mitējās. Neatkarības laukums tika iedejots, iedziedāts, arī iesvētīts, kopīgi godinot himnu un tēvreizi.
Uz stūrīša Janums sēž
Milzīga interese par Neatkarības laukuma centrālo objektu – «Latviešu brīvības klinti» – pāršķelto Staburagu, kam apkārt plūst ūdens. Tas vēsta par Latvijas valsts tapšanas nozīmīgākajiem brīžiem un nozīmīgākajām personībām, kas izcīnījušas latviešiem savu valsti. Bronzas skulptūrām mūsdienu akcentu piešķir kvadrātkodi, kas digitālā ceļā aizved skatītāju uz to vai citu vēstures mirkli, pie tā vai cita brīvības cīnītāja. Te ir Pumpurs un Auseklis, Bangerskis un Rubenis, Kuga, Purvītis, Hūns, Kvants, Čakste un Astra. Un vēl citi. Bet uz paša stūrīša atsēdies virsnieks Vilis Janums. Leģionārs un «Daugavas Vanagu» dibinātājs. Leģionāru uzšuve – sarkanbaltsarkanais vairodziņš bronzā uz Januma pleca gan nav izveidots. Un arī bareljefa pakājē akmenī tā nav. Tikai svētkos nolikts līdzās kā rekvizīts. Pieminekļu konsultatīvā komisija un Valsts drošības dienests latviešu uzšuves iestrādāšanai piemineklī nepiekrita, jo vēstures nezinātāji, lūk, varot sapiņķerēt vairodziņu ar nacisma ideoloģiju. Bet latviešu vēsturi ir jāzina. Lai saprastu Latvijas valsti, tās tapšanas, neatkarības izcīnīšanas, zaudēšanas un atgūšanas sarežģītos apstākļus. Tagad Latvijā ir izveidota ekspozīcija, kas par to stāsta, māca novērtēt izkaroto un nepazaudēt to. Ogrē, Brīvības ielā 2. Šajā ēkā kādreiz atradās grāmatu veikals un ziedu tirgotava, desu darītava un iebraucamā vieta. Vēstures līkločos šī ēka piedzīvojusi gan rosīgu darbošanos, gan pilnīgu pamestību. Līdz ar nama atjaunošanu un triju zvaigžņu atmirdzēšanu krāšņajā fasādē, šeit atklāta Ogres Vēstures un mākslas muzeja filiāle – ekspozīcija «Brīvības ceļš».
Ienaidnieks ir tas pats
Interese par iespēju apmeklēt jaunatklāto namu ir ļoti liela. Cilvēki svētdien nāca straumēm, un visi darbinieki, ieskaitot muzeja direktoru Jāni Ziņģīti, ātri veda ļaudis cauri Latvijas neatkarības trauksmainajām vēstures lappusēm, sagaidot un pavadot arvien jaunas apmeklētāju grupas. Un te patiešām ir vērts atgriezties lēnākam apmeklējumam. Kā vēstīts pieteikumā, «ekspozīcija sniedz izpratni par Brīvības ceļa nepārtrauktību, Latvijas un Ogres novada iedzīvotāju parādīto varonību, upuriem Brīvības vārdā. Ekspozīcija akcentē svarīgus notikumus Latvijas neatkarības izcīnīšanā, tajā skaitā Ogres novadā, un izceļ nozīmīgas Ogres novada personības – vēsturisko notikumu dalībniekus. Ekspozīcija sniedz apziņu, ka Latvijas Republikas brīvība un neatkarība ir fundamentālas vērtības. Vērtības, kas nosaka arī katra indivīda brīvību un neatkarību. Apziņu, ka valsts neatkarība ir vēsturiski izcīnīta ar lieliem upuriem, ka valsts brīvība un neatkarība ir sargājama kā liels dārgums. Apmeklētājam tiek piedāvāts doties pa Brīvības ceļu no 20. gadsimta sākuma, kad radās domas par Latvijas neatkarību, iet gar latviešu strēlnieku un Neatkarības kara cīņu tranšeju, nonākot pie savas valsts. Ekspozīcija uzsver, ka cīņa par savu valsti un neatkarību turpinājās visus garos okupācijas gadus, noslēdzoties 1990.–1991. gadā. Ekspozīcijas nobeigumā – pārdomas par valsts nosargāšanu». Arī tagad kontekstā ar krievijas iebrukumu Ukrainā latviešiem jāgatavojas. Ienaidnieks ir tas pats. Daļēji apskatāma Brīvības ceļa ekspozīcija trešajā stāvā. Šajā ekspozīcijas daļā apkopoti kara artefakti, ko no saviem daudzajiem palīdzības braucieniem uz Ukrainu atvedis Ogres mērs Egils Helmanis. Frontes liecības, ko viņam un Ogrei dāvinājuši ukraiņi. Te ir aplūkojami krievu droni, orku zagtie pulksteņi, cauršautas ķiveres, bruņuvestes, kas to valkātājus nepasargāja, mīnas, kritušo iebrucēju pases, dažādas dokumentālas liecības. Ukraiņi zina, ka domubiedriem Ogrē šie artefakti ir svarīgāki par formālām pateicībām, bet svētkos neizpalika arī tās. Ogres mēram svētkos tika pasniegts Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska parakstīts apbalvojums «Par Ukrainas aizsardzību». Helmanis ir pirmais ārzemnieks, kurš nopelnījis šo ordeni. Kā atzina pats saņēmējs, šo cieņas apliecinājumu ir nopelnījis ikviens cilvēks, kurš iesaistījies palīdzības sniegšanā Ukrainai. Un arī Ukrainas Ārlietu ministrijas apbalvojums ir piešķirts Ogres mērijai un visiem iedzīvotājiem par principiālo atbalstu Ukrainai. Ukraiņi izmisīgi cīnās par savu neatkarību.
Mums tā joprojām ir. Brīvība. Un tā ir jānosargā par katru cenu. To mums māca Brīvības ceļš. Ogrē, Neatkarības laukumā.
