Ne vien eksperti, domu un atzinumu līderi, bet arvien vairāk parastu cilvēku, kuriem dažādās valstiskās, arī nevalstiskās nejaucībās iedziļināties nav laika un traucē tas, ko sauc par pašcieņu, tomēr labi saprot zvērinātā advokāta Olava Cera vārdus sociālajā tīklā X: «Aizvien vairāk šķiet, ka ar Latvijas iedzīvotājiem tiek veikts kāds eksperiments – cik ietilpīgs ir pacietības mērs un cik ilgi iespējams «krāmēt uz galvas» arvien pārdrošākas bezkaunības un stulbības, vienlaikus stāstot, ka viss tikai uz labu vien ved?»

Kam vajadzīgas valsts amatpersonu uzrunas gadu mijā, kad jau teju pilnā sparā blietē debesīs salūtus, pārmācot arī lūgsnu «Dievs, svētī Latviju!»? Nu ko tu pavēlēsi priekam, ja tas izšaujas no petardes vai šampanieša pudeles, un, «ja laivā nevar bīdīt sēdekli – var šaut…». Bet runas «notur» kā rituālu baznīcā. Savulaik skolās esam mācīti rakstīt sacerējumus, domrakstus, esejas, daudz neiedziļinoties, kā katru no tiem domu rakstiem sauc. Bet teju ikkatrs pamatskolas 6.–9. klases censonis pateiks galveno domraksta nosacījumu, ka jāzina, ko raksti, kam tu to raksti, kāda auditorija to lasīs un kāda tevis paša attieksme pret skarto problēmu loku! Kaut ko līdzīgu grūti sazīmēt amatpersonu runās. Edgara Rinkēviča flegmatiski lasītā retorika balstīta uz pirmās personas daudzskaitļa vietniekvārdu «mēs», kas tikpat labi varētu attiekties uz visiem mums vai daļu no mums, vai ne uz vienu konkrēti. Tā ir ērti.

Saturs ieturēts pārmēru apzinīgā – skolmeistara stila – pamācīšanā, pamoralizēšanā bez konkrētības, kas pie vainas un uz ko tas zīmējas. Piemēram? «(..) Mums atliek klāt pielikt pašiem savus lēmumus un pašiem savus darbus. Ir laiks atmest tik pierasto «kā būs, tā būs». Nē. Nevis būs tā, kā būs. Bet būs tā, kā mēs lemsim un kā mēs darīsim. (..) Lai pagātnē paliek nolemtības pilnais «Ja nu nesanāks», a ja nu sanāk?» Turklāt «īsās pamācības morāles stiprināšanā» ne ar vārdu neskar ne likumdevēja varas, ne valdības, paša prezidenta, ne tiesu, mediju varas skarbās kļūdas un soļus to labošanai. Ko izsaka bērnišķīgie, pionieru cienīgie, neskaidrie lozungi: «Nesamierināsimies ar netaisnību. Nedarīsim tikai «mīļā miera labad». Jo patiess miers var pastāvēt tikai tad, ja tas ir balstīts taisnīgumā. Ir laiks atmest aicinājumus nelēkt uz ecēšām. Jo dažreiz ir jālec. Dažreiz pat tieši uz ecēšām. Un pats galvenais – jālec tur, kur paši lemsim lēkt.» Prezidents teikumos bieži lieto palīgteikumu «kā paši lemsim». Tālab jautājums prezidentam tieši šajā sakarā – kad un kas ļāvis izlemt mums pašiem? Kas ļāvis lemt mums pašiem, kas nav nevienā varā, nevienā varas kantorī, kur kaut ko lemj? Prezidenta kungs, kad jūs grasāties radīt reālu tautvaldību ar tautas nobalsošanu, kas Latvijā nav īstenota jau 13 gadus?

Līdzīgā stilā un bezsaturīguma ziņā norunāta Evikas Siliņas runa, kaut arī viņai nedraudēja nekas no tiem gremošanas traucējumiem, no kuriem brīdināja Smiltēnu… Uzspēlētais patoss skanēja falši: «Latvijai mēs visi esam svarīgi. Mēs to bagātinām ar savu pilsonisko aktivitāti, ar piemēru un iesaistīšanos esošo tradīciju kopšanā un jaunu veidošanā. Nākamajā pavasarī piedalīsimies Lielajā talkā, sakopsim savu zemi. Vasarā būsim aktīvi pašvaldību vēlēšanās, kopā gūsim iedvesmu Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos!...» Bet tukšvārdīgais solījums, ka (..) «valdības galvenais uzdevums ir strādāt cilvēku labā, nākamgad turpināsim pilnveidot valsts iestāžu darbu, lai padarītu to tuvāku cilvēkiem», kārtējo reizi parauj smieklu par «cilvēka faktoru» kompartijas laikos. Kāda sociālo tīklu komentētāja runu nodēvējusi par «aukstām vakariņām».

Jābrīnās gan par «airBaltic» šefa Gausa negausību (ar teju miljonu eiro algu gadā), gan par pašu Gausu, kas, vadot Latvijas (!) Nacionālo lidsabiedrību, ignorē, kurai valstij viņam jākalpo un ka latviešu valodas obligātuma ziņā neviens nevar būt izņēmums, ka likuma ignorēšana ir ne vien tā pārkāpšana, bet arī tās tautas nicināšana, kuras gaisu Gauss tik negausīgi elpo. Vēsta, ka pēc «airBaltic» pēkšņā paziņojuma par 4760 plānoto reisu atcelšanu arvien vairāk izskan balsis, arī valdošajā koalīcijā, ka uzņēmuma vadītājam Martinam Gausam būtu jāmeklē jauna darbavieta. Redzēsim. Bet teksti, vēl vairāk zemteksti, miglā tīti.