Izmaiņas darbaspēka nodokļos, dārgāka automašīnas apsaimniekošana, vecuma ierobežojumi smēķu iegādei, jauns modelis recepšu zāļu cenu veidošanai – šīs un vēl daudzas citas izmaiņas ietekmēs ikviena Latvijas iedzīvotāja ikdienu. Pensionāriem divreiz lielāku ienākumu daļu neapliks ar nodokli un ikgadējā indeksācijā tiks pārskatīta būtiski augstāka pensijas daļa nekā līdz šim. Protams, tikai šī gada garumā varēsim pārliecināties, vai un kā valdības un Saeimas piešķirtos labumus tautai ietekmē inflācija, supervilciena «Rail Baltica» projekta izgāšanās, krievijas agresija un citas lokāla vai globāla rakstura norises. Laikraksta veidotajā apkopojumā lasiet par svarīgākajiem jaunievedumiem, kas valstī gaidāmi 2025. gadā.

Jumpravas pamatskola ir viena no Ogres novada lauku skolām. Tās ēka celta kolhozu laikos, 1975. gadā, pēc individuāla projekta, plānojot vietas 480 skolēniem. Tobrīd tas šķita reāli sasniedzams daudzums. 1984./1985. gadā tajā mācījās 376 skolēni, un skola no astoņgadīgās pārtapa par vidusskolu. Šo statusu skola zaudēja 2018. gadā. Devītās klases beidzēji izvēlas turpināt apgūt zinības Lielvārdes vidusskolā, Ogres Valsts ģimnāzijā un Ogres tehnikumā.

Nervozs un sarežģīts bijis 2024. gads. Pavadīts kara zīmē, un nav nekādu pazīmju, ka krievi grasītos atteikties no savām impēriskajām ambīcijām, kas paredz dēstīt asiņaino «russkij mir» visā pasaulē. Notikumi Latvijā ir pakārtoti globālajām norisēm, taču netrūkst arī visādu lokālā entuziasmā pieļautu muļķību, kam par pieminekli kalpo Daugavā iebetonētais pālis dzelzceļa tiltam, kas nekad netiks uzbūvēts. Novadā dzīve šajā gadā pagājusi rimtāk. Tiek īstenotas ieceres, kas dzīvi padara ērtāku, – pārbūvētas katlumājas, laboti ceļi, bērniem ierīkoti rotaļu laukumi, bet arī te pakausī elpo karš. Tāpēc jaunieši ģimnāzijā mācās pilotēt dronus, uz Ukrainu tiek dzīti automašīnu konvoji, bet Ogres kodolpatvertnē ierīkota izstāde par kolaboracionismu un kolaboracionistiem. Nodevība ir tas, no kā jāsargās visvairāk. «Ogres Vēstis Visiem» piedāvā ieskatu pagājušā gada spilgtākajos notikumos un svarīgākajās norisēs.

Sakām – Ziemassvētki, un visiem skaidrs, par ko runājam. Bet Ziemassvētkus mēdz dēvēt arī par bluķa vakaru, kaļedām, retāk dzirdēts nosaukums – ķūķu vakars, kas saistīts ar ēdienu, ko gatavoja tikai Ziemassvētku priekšvakarā. Dzīve apliecina, ka tradīcijas dažbrīd atjaunojas, reizēm pieklust un nogaida, līdz tās atkal ceļ godā. Kas zina, varbūt tieši šajos Ziemassvētkos atdzims mūsu senču sātīgās ēdienu receptes, kas piekāpās mūsdienīgākām interpretācijām. Tik un tā daudzi no mums aizvien šo svētku vakarā galdā liek deviņus ēdienus. Tāda ir tradīcija!