Ilgstošās lietavas šovasar nopietni ietekmējušas lauksaimniecības nozari. Situācija atsevišķās teritorijās arvien pasliktinās – zeme kļuvusi pārmērīgi mitra, tehnika grimst, un lauksaimniecības darbu veikšana kļuvusi praktiski neiespējama. Ņemot vērā nopietnos izaicinājumus, ar kuriem pašlaik saskaras lauksaimnieki, zemkopības ministrs Armands Krauze uzskata, ka nepieciešams izsludināt ārkārtas situāciju lietavu vissmagāk skartajās teritorijās.

Lai noskaidrotu meža velšu, precīzāk, gaileņu un melleņu, pašreizējās cenas un, iespējams, izdibinātu labākās sēņu vietas, kā arī uzzinātu, cik tālu ceļu tās mērojušas uz Ogres tirgiem, devāmies apzināt aktuālo piedāvājumu. Ogres tirgū valdīja rāma noskaņa. Kā jau tas bija sagaidāms, darba dienas rītā rosība un cilvēku plūsma nebija liela. Arī tirgotāju šoreiz nebija daudz. Starp dažiem ziedu, stādu un dārzeņu tirgotājiem izdevās pamanīt vien divas personas, kas pārdeva gailenes, un vienu – kas pārdeva meža mellenes.

Ir apritējis pusgads, kopš ASV 47. prezidenta pienākumus sāka pildīt Donalds Tramps. Priekšvēlēšanu laikā viņš amerikāņiem un visai pasaulei sasolīja ļoti daudz, taču ar šo apņemšanos izpildi neiet tik gludi, kā cerēts. Tramps pavisam noteikti ir pārvērtējis savas spējas un ietekmi, turklāt turpina rīkoties strauji un haotiski, gluži kā zilonis trauku veikalā. Nu jau nonācis līdz tam, kad pasaules varenākās lielvalsts līdera paziņojumi interneta sociālajos tīklos tiek uztverti bez liekas ažiotāžas, jo pārāk bieži bijuši gadījumi, kad Tramps jau pāris stundu laikā maina savu viedokli un nāk klajā ar pavisam citādu vēsti.

Daugavmalas grausts, kas, iebraucot Ogrē pa Rīgas–Daugavpils šoseju, gadiem sagaidīja pilsētas iedzīvotājus un viesus, ir nojaukta. No tās pāri palikusi vien gruvešu kaudze. Ogres novada pašvaldība iepriekš bija plānojusi to pārvērst par daļu no tūrisma projekta «Ogres vārti», tomēr pašreiz notiekošie darbi ar šo projektu saistīti vien netieši.

Vecāku alkoholisms un citas atkarības ir visbiežākais iemesls, kāpēc bērni tiek pamesti novārtā vai pakļauti vardarbībai, kā rezultātā atbildīgās institūcijas ir spiestas viņus izņemt no ģimenes. Tālākais ceļš ir nonākšana tuvinieku aizgādnībā, taču ir tādi, kas tiek ievietoti audžuģimenē vai arī ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā. Statistika ir skarba, Bērnu aizsardzības centra (BAC) apkopotā informācija liecina, ka 2024. gadā Latvijā kopumā 1212 vecākiem (565 mātēm un 647 tēviem) pārtrauktas aizgādnības tiesības kopumā 1439 bērniem, kas ir augstākais rādītājs pēdējo četru gadu laikā. Ogres novadā gan tas nav ne kāpis, ne krities – pērn tie bijuši 36 bērni. Un tomēr priecāties par to nav pamata, jo 26 vecāki – deviņas mammas un 17 tēvi – faktiski zaudēja tiesības būt vecāki saviem bērniem: četri no tiem bija vecumā līdz trīs gadiem, 22 – no 4 līdz 12, 11 – no 13 līdz 17 gadiem. Lai gan ir tādi vecāki, kas labojas un bērnus atgūst, taču vairāk ir to, kas nespēj tikt galā ne ar sevi, ne savām atkarībām.