Starptautiskais zaļās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables nostiprina savas pozīcijas Latvijā un sācis darbu pie atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanas. Pašlaik uzņēmums būvē vairākus saules enerģijas parkus Latvijā Bauskas, Tukuma un Kuldīgas novados. Līdztekus šiem projektiem Bauskas un Ogres novados iecerēts attīstīt vēja enerģijas parku, un pašlaik norit projekta izpēte jeb ietekmes uz vidi novērtējuma process (IVN).

Latvijas Neatkarības kara (1918. gada 18. novembris – 1920. gada 11. augusts) izšķirošais pavērsiens notika 1919. gada 10. un 11. novembrī, kad Latvijas armija smagās cīņās uzveica Pāvela Bermonta vadīto armiju un atbrīvoja Pārdaugavu, piespieda bermontiešus atkāpties līdz Jelgavai, kuras atbrīvošana 21. novembrī faktiski nozīmēja bermontiādes beigas. Tas nozīmēja arī Latvijas Republikas neatkarības nosargāšanu. Zīmīgi, ka 70 gadu« pēc Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas un 69 gadus pēc uzvaras pār Bermonta armiju 1988. gada 11. novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.

Ukrainas frontē nogādātas 27 automašīnas un kvadricikls, kas palīdzēs cīņā pret krievu iebrucējiem. Savu artavu misijas īstenošanā ieguldījuši arī laikraksta «Ogres Vēstis Visiem» lasītāji, piedaloties kampaņā «Aizved karavīru frontē». Šī ir jau trešā kampaņa, ko avīze īsteno kopīgi ar biedrību «Ogres novada attīstībai». Pirms pagājušās ziemas mēs vācām palīdzību kampaņā «Sasildi karavīru». Šopavasar kampaņā «Sadziedē karavīru» savācām līdzekļus ievainoto karavīru rehabilitācijas atbalstam. Savukārt oktobrī kampaņā «Aizved karavīru frontē» tika vākta nauda automašīnu reģistrācijai un ceļa izdevumiem. Protams, misijas galvenais balsts ir lielie ziedotāji – Ogres novada un Latvijas uzņēmēji, politiķi, kuri sarūpē un apmaksā automašīnas. Taču no svara ir katrs ziedotais eiro. Oktobrī īsā laika posmā laikraksta un biedrības kampaņā savākti vēl 2000 eiro, kas nodrošināja atbalstu mašīnu nogādāšanai frontē.

Rudens ir simbolisks gadalaiks – pirms sastingšanas ziemas miegā daba vēl pēdējo reizi uzmirdz visā krāšņumā. Upursārtu spožumā sarkani kvēlo kļavu lapas, kā izmaksājamā alga par padarīto darbu no bērziem birst dzelteni lapu dālderi. Gājputni dodas prom līdzīgi mūsu izsapņotajiem jaunības sapņiem. Māte daba atvadās karaliski, lai pavasarī atdzimtu no jauna. Šoruden beidzas arī Lielvārdes senlatviešu koka pils stāsts, vismaz tas, kuru trīsdesmit gadu garumā stāstījām mēs – Ināra un Agris Liepiņi. Sen atpakaļ, padomju okupācijas laikā, Brežņeva ēras pilnbriedā, es kā jauns Mākslas akadēmijas studentiņš izlasīju klaida latvieša dienasgrāmatā izteiktu vīziju – mūsu zeme atkal būšot patiesi brīva, kad kādā Latvijas nostūrī pacelsies senlatviešu pils. Šodien saprotu, ka tā ir pasaku frāze, bet jaunībā izlasītais palīdzēja man visus trīsdesmit gadus. Šobrīd pienācis rudens. Pavasarī pilī atdzims jauna teika, varbūt labāka un saistošāka, bet tā jau būs pavisam savādāka. Sākot ar pirmo novembri, pilij ir citi saimnieki – Ogres novada pašvaldība.