Laiks ap Māras dienu allaž tāds mainīgs, viltīgs. Te silda kā pavasarī, te saldē kā ziemā. Naktīs, kad iegriežas spelgoņas ziemelis un pūš vareni, ikkatrs, kas nomodā, zina pajumtes, izkurtas krāsns vērtību: ja paliek vēsi, cilvēkbērns sasedzas siltāk, kaķītis pieglaužas segai un murrā tīkamu mieru. Kas to piedzīvojis, atminas skaudri, kā nakts melnumā, bargi dauzot pa durvīm, pēkšņi atnāk bruņots atbrīvotājs, izceļ cilvēka bērnus no siltām gultiņām, nolaupa mieru un atnes nelaimi uz daudziem gadiem.

Ogres upes krastu iedzīvotājiem un piegulošo zemju īpašniekiem šis ir īstais brīdis padomāt par īpašuma turpmāko izmantošanu un pieteikt savas idejas Dabas aizsardzības pārvaldei, kas izstrādā «Ogres ielejas» jauno dabas aizsardzības plānu. Formāli plāns tiek taisīts projektā «Ekoloģiskā tīkla izveide lapkoku praulgrauža aizsardzībai Baltijā». Taču tas tikai tādēļ, lai caur šo vienu sugu – Osmoderma eremita – piesaistītu Eiropas Savienības naudu dabas parka apsaimniekošanas plānam.

Latvijā, 60 km garajā ceļa posmā no Tīnūžiem līdz Koknesei, izvietotas 34 ceļa zīmes ar norādi uz Maskavu. Tās daudziem raisa neizpratni par to nepieciešamību, īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Lai gan šis jautājums tika aktualizēts jau pirms diviem gadiem, nekādas izmaiņas šī jautājuma virzībā uz priekšu nav novērotas. Kāpēc?

Turpinot plānoto “Stelpe–1” vēja enerģijas parka ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesu, starptautiskais atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables aicina iedzīvotājus piedalīties informatīvajās sanāksmēs. Tajās tiks sniegta detalizēta informācija par plānotā projekta attīstību, tostarp ekspertu atzinumi par ietekmi uz vidi, dabas vērtībām, un potenciālo ietekmi uz cilvēku veselību. Ignitis Renewables mērķis ir veicināt caurspīdīgu dialogu ar vietējo kopienu un nodrošināt sabiedrības iesaisti projekta attīstībā.

Latviešu karavīru un politiski represēto apvienību vadītāji uzskata, ka ir nepieciešams izstrādāt likumu par kolaboracionismu. Gan tādēļ, ka pēc valsts neatkarības atgūšanas lustrācija nav notikusi. Attiecīgi arī pilnvērtīgi nav izvērtēta bijušo komunistu un čekistu sadarbība ar okupācijas režīmu. Gan tādēļ, ka pašlaik Ukrainā notiek karš, krievija apdraud visu civilizēto Eiropu, un mums ir jārēķinās ar kara iespējamību arī Latvijā. Tajā skaitā ar iespējamu īslaicīgu okupāciju. Tad būs izšķiroši svarīgi saprast, kurš cīnās un pretojas, bet kurš sadarbojas un pakalpo ienaidniekam. Jo kolaboracionisms ir pelēks.

Latvijas mājsaimniecībās malka izsenis ir viens no iecienītākajiem apkures veidiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Ogres novadā malku kā kurināmo izmanto vairāk nekā 28 procenti iedzīvotāju, taču zaļās enerģijas aizstāvji aizvien biežāk pauž šaubas, vai biomasa – malka un šķelda – ir ilgtspējīgs resurss un vai nākotnē nebūtu jādomā par atteikšanos no šā kurināmā veida. Latvija kopā ar vairākām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm panāca to, ka biomasu varam turpināt izmantot siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanā vēl līdz 2030. gadam. Taču laiks rit ātri.