Turpinājums sekoja jau servisa vadības kabinetā, un priekšnieks īgni taisnojās, ka tas, lūk, esot cilvēks no Ukrainas, nabadziņš utt. Bet patiesībā, ar ko vatņiks no Ukrainas ir mazāk vatņiks nekā vietējais Latvijas vatņiks? Latviešu sabiedrībai nav jābūt iecietīgai pret šādām izpausmēm. Arī lielākā Latvijas komercbanka «Swedbank» turpina latviešus uzrunāt krievijas valsts valodā. Bankomātā, internetbankā, e-pastā – visur vispirms ir jāpalūdz, lai sazinātos latviski. Pavaicāju, kāpēc. Atbildēja Klientu atsauksmju vadības nodaļas vecākā eksperte Inna Proveja. Pirms pāris gadiem kandidējusi vēlēšanās no «Saskaņas». Latviešu valodas jautājumā nepārprotams interešu konflikts. Tomēr viņai tā nešķiet. Un, lūk, kāpēc lielākajai Latvijas komercbankai jārunā krievijas valsts valodā:

«Šobrīd līdz 30% klientu, kuri ir Latvijas pilsoņi, norādījuši, ka saziņā ar banku ērtāk un drošāk justos krievu valodā (..) Ņemot vērā iepriekšminēto, paskaidroju, ka komunikācijā netiek paredzētas izmaiņas. Protams, ja tiks veiktas izmaiņas likumdošanā, kas šādu iespēju liegs, tad banka tās ieviesīs, atbilstoši likumā noteiktajam.»

Taču izmaiņas nepieciešamas nevis likumos, bet attieksmē. 1998. gadā Satversmes 4. pantā latviešu valodai tika nostiprināts valsts valodas statuss: «Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru.»

Ar to pietiek!