Latvijas Televīzijas raidījuma «Kultūršoks» rīcībā nonākušas septiņu JVLMA studenšu liecības par atsevišķu pasniedzēju seksuālu uzmākšanos. Raidījums cietušās intervēja anonīmi: saprotamas arī viņu bailes tapt izgaismotām. Akadēmija vērsusies Valsts policijā saistībā ar raidījumā izskanējušo informāciju. Kultūras ministrija aicina akadēmijas studentes, kas cietušas no pasniedzēju seksuālas uzmākšanās, iesniegt trauksmes ziņotāja pieteikumus, bet kāpēc neaicina vērsties uzreiz policijā, nav saprotams. Savukārt Valsts policija informē, ka pārbaudi par iespējamo seksuālo vardarbību akadēmijā pašlaik veic Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde. Skan itin baisi. JVLMA padome 11. martā izteica neuzticību JVLMA rektoram Guntaram Prānim un aicināja atkāpties no amata. Prānis 12. martā paziņoja, ka atkāpties neplāno. Padome aicina JVLMA Senātu sasaukt ārkārtas sēdi, lai lemtu par rektora atbrīvošanu no amata.
Tiesiska valsts ir tad, ja darbojas nevainīguma prezumpcija: kamēr vaina nav atzīta likumā paredzētajā kārtībā, cilvēks ir nevainīgs. Taisna tiesa sverama Temīdas svariem, nevis nosodījuma vai atbalsta poētiskām frāzēm. Valsts policija saistībā ar iespējamu seksuālu uzmākšanos Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā nu ir uzsākusi kriminālprocesu par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, aicina atsaukties cietušos un lieciniekus. Pieredze māca, ka ar dažādām protesta vai atbalsta vēstulēm tā saucamā inteliģence nemaz tik inteliģenta nav. Pirms kriminālprocesa ierosināšanas JVLMA vārdā izplatīts patētisks paziņojums, kurā jau pirmais teikums noraida iebildumus: «Mēs, mācībspēki, studējošie un darbinieki, vēlamies izteikt mūsu nepārprotamu (!) atbalstu rektoram prof. Guntaram Prānim, kurš nonācis publiskas uzmanības centrā sakarā ar nopietniem apgalvojumiem par atsevišķu akadēmijas mācībspēku uzvedību.» Vai tiešām akadēmijas darbiniekiem tik vienota, uz pierādījumiem balstīta, «nepārprotama» pārliecība, ka rektors ir idealizējams un viņa «(..) rīcība apliecina rektora apņemšanos veidot drošu un atbalstošu vidi akadēmijā»? Tekstā ne mazums citu paštaisnu apgalvojumu, piemēram, «(..) ņemot vērā, ka tieši rektors Guntars Prānis ir pirmais rektors akadēmijas vēsturē, kurš šo problēmu nolēma tiesiski risināt, būtu ne tikai netaisnīgi, bet arī nepareizi viņam neļaut šo lietu novest līdz galam». Kaut kā nerīmējas: ja patiešām gribēja problēmu risināt, tad kāpēc redzami sarosījās tikai pēc raidījuma, bet pirms tā pat atsacījās ar «Kultūršoku» runāt aci pret aci, bet rakstiskā atbilde tik vispārīgi ūdeņaina? Ja neko nemanīja, kas notiek paša vadītajā akadēmijā, savādi, ka februāra sākumā rektors izdevis rīkojumu, kur norādīts, ka jebkāda veida uzmākšanās neatbilst vispārpieņemtajām ētikas un uzvedības normām. Tas nav pašsaprotami tāpat – bez rīkojuma? Nebija ne dūmu, ne uguns, ne nodoma kaut ko risināt klusiņām, lai neizietu uz āru? Var piekrist kādas docētājas f/b ieraksta pirmajai daļai, ka «Lietas jāizmeklē un vainīgie jāsoda…», bet otrā daļa gluži nožmiedz pirmo: «(..) uzbrukums rektoram ir kaut kas cits, izskatās pēc personiskas atriebības.» «Izskatās» vai tā ir? Labu lāča pakalpojumu Prānim sniedzis Saeimas deputāts Česlavs Batņa savā f/b kontā: «Es atbalstu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru Guntaru Prāni un uzskatu, ka apvainojumi, kas izskan viņa virzienā, nav nekas cits kā «linča tiesa» un par pamatu tam ir akadēmijas iekšējās politiskās cīņas.» Šādai kategoriskai, nepierādītai un nepierādāmai aizstāvju dedzībai vajadzēja vismaz nojaust, ka tieši tāda reakcija apšauba paša rektora mugurkaulu un līdera krampi.
Nākamais «Kultūršoks» šokē ar to, ka sociālajos medijos cietušie ar pāri darītājiem tiek samainīti vietām: pašas vainīgas, kaklā ķērās… Publiskotā Rolanda Kronlaka neķītrā sarakste ar studenti joprojām ļauj viņam kontaktēties ar studentiem – tā lēmusi arī augstskolas ētikas komisija (?). Satriec mācībspēka – nevainīga jēra cienīgā – «tūkstoškārtīgā» atvainošanās, taisnošanās ar «iedzeršanu» un pāris «blekautiem» (samaņas zudumiem?). Vai var ticēt, ka izmeklēšana viesīs skaidrību, ka lieta nenozudīs un turpmāk ik studente būs pasargāta no «veču» samaitātības? Ticēt var. Bet neticu.
