Labklājības ministrija nākusi klajā ar paziņojumu par visnotaļ nepatīkamu Jaungada dāvanu, kas gaida Latvijas, tostarp Ogres novada, maznodrošinātos. Proti, no nākamā gada viņi vairs nevarēs saņemt pārtikas pakas, kas daudziem ir vērā ņemams atspaids, it īpaši ziemas periodā, kad aug dzīvokļu rēķini un citi izdevumi. Pārtikas pakas turpmāk būs pieejamas tikai trūcīgajiem un krīzes situācijās nonākušajiem Latvijas un Ukrainas iedzīvotājiem, turklāt uz pusi mazāk – tikai viens pārtikas preču komplekts ceturksnī līdzšinējo divu vietā.

Sabiedrībā virmo diskusijas, vai Latvijā trīs mēnešu vasaras brīvlaikam būtu jākļūst īsākam. Kādi šo Eiropā visgarāko brīvlaiku aizstāv, jo mācību gads ir gana grūts un saules mūsu platuma grādos esot tik maz, kādi to sauc par nevajadzīgu padomju laika mantojumu, kurā skolēnu liela daļa tāpat nosēž tehnoloģijās. Turpinoties skolas rudens brīvlaikam, aicinājām uz sarunu psiholoģi, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas terapeiti un divu meitu mammu Ilzi Čodari, kura labprāt arī atgādina, ka grūtākais darbs starp visām profesijām tomēr ir būt par vecāku un ka mācīšanās un prasmju apgūšana nevienam nebeidzas ar skolas gada pēdējo dienu.

Eduards Morics Zilbers vairākumam Latvijas iedzīvotāju, šķiet, ir mazāk zināms nekā rakstnieks Sudrabu Edžus. Un vēl jo mazāk ļaužu zinās, ka viņa senčos bijuši gan zviedri, gan igauņi. Tagad Nacionālais teātris izvēlējies uzvest «Dullo Dauku» – izrādi jauniešiem un viņu vecākiem. Šī 1900. gadā sarakstītā stāsta autors ir Sudrabu Edžus jeb E. M. Zilbers. Rīgā nolemts Kronvalda parku atbrīvot no viņa krūšutēla. Toties Meņģelē, kur E. M. Zilbers dzimis un atrodas viņa memoriālās istabas, nekas nemainīsies. Meņģelieši būtu ar mieru saņemt un izstādīt rakstnieka krūšutēlu, kad to aizvāks no Rīgas parka. Tā, redz, atkarībā no pieturzīmes – komata – mainās teikuma jēga, kas atspoguļo attieksmi pret Sudrabu Edžu.

Ministru kabinets ārkārtas sēdē apstiprinājis likumprojektu par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Eiropas Komisijā, bez kuras saskaņojuma neiztikt, budžets iesniegts ar 2,999% deficītu. Maksimāli pieļaujamo robežu, lai iztiktu bez sankcijām. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība. Otrdien finanšu ministrs budžeta dokumentus iesniedza Saeimā. Parlamentā budžeta galīgais lasījums iecerēts 4. decembrī.

Agrāk maizi pelnījis kā profesionāls basketbolists, trīskārtējais valsts čempions Artūrs Bērziņš (36) jau vairākus gadus Ogrē ne vien palīdz trenēt profesionālo šā sporta veida klubu, bet arī audzina jauno maiņu, izpelnoties pat Latvijas Jaunatnes basketbola līgas Gada trenera atzinību. Ar Artūru sarunājamies par viņa ceļu līdz groza bumbas spēlēšanai, karjeru un dzīvi Ogrē jau pēc profesionāļa gaitu noslēguma.

Svētku, atceres un atzīmējamo dienu kalendārā Valsts valodas diena ir jaunpienācēja. Pēc tā laika Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma 2021. gadā likums «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» tika papildināts ar jaunu atzīmējamo dienu 15. oktobrī – Valsts valodas dienu. Tās mērķis ir godināt latviešu valodu, to attīstīt un saglabāt latviešu valodas statusu mūsu valstī. Iespējams, tolaik daudzi to palaida garām nepamanītu – valoda ir un būs, kāpēc to īpaši izcelt. Bet pienāca 2022. gada 24. februāris, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, un mēs daudz ko pārvērtējām. Arī attieksmi pret savu valsts valodu. Mums tā ir viena – latviešu. Valoda ir ne tikai valstiskās un nacionālās piederības pamatvērtība, bet arī ierocis. Ne tikai Krievijas karš Ukrainā to pierādīja – krievu valoda kā ierocis desmitiem gadu tika izmantota Latvijā.