Menca (Gadus morhua) galvenokārt izplatīta Kurzemes dienviddaļā – Dienvidkurzemes novadā, īpaši Liepājā un Nīcā, pavasarī un rudenī. Mencu krājums ir kritiskā stāvoklī, tāpēc šobrīd pilnībā ir aizliegta mencu specializētā zveja, savukārt piezvejā tā atļauta stingri noteiktos limitos, kuriem tiek rūpīgi sekots līdzi.

"Brēteliņš nav tas pats, kas maz reņģit. Brēteliņ, ka paņem roka, pagriez a vēder uz augš, novilk a pirkst, jutis, ka tas vēder zvīņ ir ass, bet reņģitim gluds. Brēteliņš neķīķej, bet skaloj un lik uz asins sāl," – tā par mazo, gardo zivtiņu raksta Vidzemes lībiešu pētniece dzejniece Anita Emse no Uņģēnciema Salacgrīvas pagastā.

Dzirdot Taurupes nosaukumu, atmiņā uzmācīgi centās iespiesties bērnībā daudz dzirdētas dziesmas vārdi. Sameklēju un atcerējos! «Labi dzīvot Taurupē, skūpstīt lūpas tavas...» Daudziem Taurupe tik vien būs, kā estrādes mākslinieka Ojāra Grinberga dziedātās dziesmas tekstā pieminēta vieta, tomēr – nē! Taurupieši spēj cīnīties kā lauvas, kad tiek apdraudēta viņu dzimtās vietas pastāvēšana. Šajā publikācijā atgādināsim dažādus notikumus, jo, kā zināms, cilvēka atmiņa mēdz pievilt, bet rakstītu vārdu ar cirvi neizcirst.

Ir iesācies jaunais mācību gads. Ģimenēs, kurās ir skolas vecuma bērni, to dažkārt mēdz dēvēt par otru jauno gadu. Mainās dzīvošanas ritms ne tikai skolēniem, arī vecākiem. Daudzi smagi nopūšas, citi jūtas atviegloti, vēl citi nepacietīgi un priekā mīņājas kā jauni kumeļi pirms došanās gaitās. Priekšā ir smags darbs, daudz prieka, kļūdas un veiksmes, grūtības un viegls saviļņojums, draudzība un ķildas – vienā vārdā viss, kas ir mūsu dzīve. Svarīgākais – paraudzīties uz to kā uz bezgalīgu iespēju okeānu, kurā, viens ap otru slīpējoties, veidojam salas, arhipelāgus, pat kontinentus un mācāmies, ka tikai sadraudzībā, vienotībā un brālībā dzīve tiek uz priekšu. Skaistumu un labestību sirdīs, prātos un darbos!