Inese Medne visu mūžu dzīvo Jumpravā un ir nesaraujami saistīta ar mūziku. Savulaik pabeigusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, tagad viņa jau labu laiku strādā Lielvārdes Mūzikas un mākslas skolā kā direktores vietniece, tāpat pasniedz solfedžo. Inese jūtas kā Jumpravas patriote un cenšas iesaistīties dažādās vietējās aktivitātēs. Brīvākos brīžos viņa kopā ar ģimeni labprāt aizbrauc uz kādiem kultūras pasākumiem vai vienkārši pabūt kaut kur pie dabas. Inese Medne sevi sauc par optimisti un uzskata, ka visa dzīve ir dažādu interesantu notikumu pilna.

Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļa apkopojusi pērnā gada darba rezultātus – cik bērniņu piedzimuši, kādi vārdi viņiem doti, cik cilvēku apprecējušies, cik nomiruši. Un no šiem faktiem iespējams izdarīt vispārīgus secinājumus par mūsu dzīvi. Tāpat kā valstī kopumā, būtiskākais no tiem – iedzīvotāju skaits turpina samazināties. 2024. gadā Ogres novadā: Piedzima 398 bērni. Reģistrētas 448 laulības. Šķirtas 117 laulības. Nomira 649 cilvēki. Statistiku «Ogres Vēstīm Visiem» tulkot palīdzēja Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vita Leimane. 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar Ogres novada pašvaldību pagājušā gada laikā apzinājis teju 80 ēku, kuru pagrabi novada iedzīvotājiem var kalpot kā patvēruma vietas gaisa uzlidojuma gadījumā. Lielākoties tās pieder pašvaldībai. Šogad uz ēkām tiks izvietots speciālais patvertnes apzīmējums, un ar laiku saraksts būs pieejams arī «112» ārkārtas situāciju aplikācijā, briesmu gadījumā norādot tālruņa lietotājam tuvāko iespējamo patvērumu. Patvēruma vietu sarakstu publicējam laikraksta slejās.

Raimonds Pauls. Visiem viņš ir Maestro, arī tiem, kas nezina šī augstā titula nozīmi. Viņa lakoniskā humora prasme atbruņo jebkuru kritizētāju, nelabvēli vai piesieties alkstošo. Kad žurnāliste jautā Maestro, kurš ir labāks komponists – viņš vai Vasks, Maestro atkrekšķina savā izloksnē, ko nespēj mainīt jau 89 gadi: «Vasks, bet es var labak nospelet…»

Kad krievija atkārtoti iebruka Ukrainā, Černihiva bija viena no okupantu mērķu pilsētām, ko iebrucēji bija plānojuši sagrābt «trijās dienās līdz Kijivai». Taču krievu plāns izgāzās. Černihiva nepadevās, izturēja 42 dienas ilgušu aplenkumu un tagad lepojas ar varoņpilsētas goda nosaukumu. Turpinoties karam, tā iztur arvien jaunus uzbrukumus. Taču pilsētas infrastruktūra darbojas, iedzīvotājiem tiek nodrošināti komunālie pakalpojumi, un glābšanas dienesti ir nepārtrauktā gatavībā palīdzēt gan civiliedzīvotājiem, gan armijai. Decembra nogalē uz sadraudzības pilsētu Černihivu devās Ogres novada organizēta delegācija – pašvaldības, komunālo iestāžu un glābšanas dienestu vadošie darbinieki, lai smeltos pieredzi no ukraiņiem civilajā aizsardzībā.

Izmaiņas darbaspēka nodokļos, dārgāka automašīnas apsaimniekošana, vecuma ierobežojumi smēķu iegādei, jauns modelis recepšu zāļu cenu veidošanai – šīs un vēl daudzas citas izmaiņas ietekmēs ikviena Latvijas iedzīvotāja ikdienu. Pensionāriem divreiz lielāku ienākumu daļu neapliks ar nodokli un ikgadējā indeksācijā tiks pārskatīta būtiski augstāka pensijas daļa nekā līdz šim. Protams, tikai šī gada garumā varēsim pārliecināties, vai un kā valdības un Saeimas piešķirtos labumus tautai ietekmē inflācija, supervilciena «Rail Baltica» projekta izgāšanās, krievijas agresija un citas lokāla vai globāla rakstura norises. Laikraksta veidotajā apkopojumā lasiet par svarīgākajiem jaunievedumiem, kas valstī gaidāmi 2025. gadā.