Līdz ar to politiskajos uzsvaros nekam nevajadzētu mainīties. Pie varas joprojām ir nacionālisti, lai kā tas nepatiktu opozīcijā un soctīklos sēdošajai paristu/bordānistu/jenotu kompānijai. Atgādināšu, ka vēl vasaras beigās opozīcija zondēja, vai kādu pozīcijas deputātu nav iespējams pārvilināt galma apvērsuma sarīkošanai. Vismaz diviem koalīcijas pārstāvjiem nākuši klāt un devuši visādus mājienus. Nekas no opozīcijas plāna pārpirkt koalīcijas deputātus nesanāca. Tāpēc tagad šie pieglaimīgie tekstiņi, par to, ka Kraujas kungs jau nu gan labi vada sēdes un ka tagad Kraujas kungs jau nu gan metīsies opozīcijas apskāvienos, tās ir pilnīgas muļķības. Jā, Krauja varbūt arī neslēdz laukā mikrofonus tiem, kuru runas viņam apnīk. Jā, viņa sarkasms ir delikātāks, bet lietas būtību tas nekādi nemaina. Koalīcijai joprojām ir stabils vairākums, stabils vēlētāju mandāts, un opozīcijas iesaiste lielākā apmērā, nekā to noteic normatīvie akti, nav nepieciešama.

Un skaidrs, ka arī pats Helmanis kaut kad atkal būs uz kājām un atgriezīsies darbā. Jā, vairs ne mēra amatā. Taču viņa ietekme, vēriens un nopelni novadā nav apstrīdami, un politiski ietekmīga figūra viņš būs arī turpmāk – ne vien lokālpolitikas līmenī, bet arī nacionālā. Pazīstot mēru Helmani, viņš noteikti negrasās sēdēt gultā, rokas klēpī salicis, nē. Viņš ir cīnītājs pēc savas konstitūcijas. Un, ja pamatojumam, kādēļ atkāpies no mēra amata, izlicis apskatei video no slimības gultas, tad tam ir dibināts iemesls. Nevis iemesls izsmieklam. Pasērfoju pa opozīcijas domubiedru soctīkliem, tur viņi tagad kolektīvi dauza kritušo, ņirgājas, jo, redziet, publiskai apskatei nav izlikta Helmaņa diagnoze – ar slimības lapu vien nepietiek, ar Veselības inspekcijas atzinumu viņiem arī nepietiek... Bet varbūt būsiet pamanījuši, ka savas kaites un diagnozes svešiniekiem stāsta galvenokārt uz nāvi slimie, lai vāktu ziedojumus bezcerīgu zāļu iegādei. Šis nav tas gadījums.