27. martā saņemta informācija, ka Ogrē, Tīnūžu ielā, divas meitenes atrodas uz mājas jumta. Ierodoties notikuma vietā, tur jau atradās kolēģi no Valsts policijas un veica pārrunas ar divām jaunietēm. Divas dienas vēlāk, 20. martā, saņemta informācija, ka jaunieši Ogrē, Skolas ielā, staigā pa garāžu jumtiem. Izsaucējs paskaidroja, ka īsi pirms policijas ierašanās divi puiši nokāpuši no jumta un aizskrējuši pāri dzelzceļa sliedēm pilsētas virzienā. Apsekota tuvākā un tālākā apkārtne, bet pazīmēm atbilstošus jauniešus likumsargi nesastapa.
Četrpadsmitās Saeimas laikā visvairāk locītie vārdi bija drošība, drošība kā galvenā prioritāte, dažkārt arī, lai attaisnotu citas galvenās neizdarības, nolaidības un lai visiem būtu skaidrs, ka budžeta drošības sadaļa necieš iebildumus un neprasa argumentus. Par otru caurumu lāpīšanas vārsmu kalpoja «šajos ģeopolitiskajos apstākļos».
Ministru kabinets slēgtā sēdē skatījis ziņojumu par degvielas cenu samazināšanu, izvērtējot tirgus situāciju pēc Tuvajos Austrumos notikušā konflikta. Secināts, ka degvielas pieejamība valstī nav apdraudēta, bet cenas aug starptautisko faktoru dēļ. Valdība atbalstījusi likumprojektu par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai par aptuveni 15% no 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem.
Likteņgaitas esam staigājuši visi – dzīvie, nupat vai agrāk aizsaulē gājušie, dzimušie, nedzimušie. Nevajag no tā taisīt falšu patriotismu un karogus izkarināt bez sirds klātbūtnes. Dziļas sāpes nemanīt nav iespējams, tām garām paiet nevaram, jo tās ir skaudri īstas. Nupat pagājis 25. marts. Atkal.
Krapē, kā daudzviet laukos, dzīve pēdējos gados ir mainījusies – skolas vairs nav, iedzīvotāju sastāvs pamazām pārveidojas un arī ikdienas ritms kļuvis citāds. Taču pārmaiņas nenozīmē tukšumu. Vietās, kur kāds uzņemas rūpes un notur līdzsvaru, joprojām veidojas dzīva kopiena. Viena no šādām vietām ir Krapes bibliotēka, kuru jau trešo gadu vada Laura Jefimova. Šeit grāmatas ir tikai sākums – svarīgākais ir cilvēki, sarunas un sajūta, ka esi gaidīts.
Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par būtisko? Nē, protams! Tāpēc mēs jums pastāstīsim, ko vēl un kā deputāti saka no tribīnes, un kā villojas savā starpā.
Ir sievietes, kuras nakts braucienos ar taksometru piedzīvo romantiku. Ir tādas, kuras piedzīvo drāmu. Un esmu es – cilvēks, kurš spēj vienā vakarā apvienot gan romantiku, gan drāmu, gan kriminālseriālu, turklāt visu to nejauši, neplānoti un ar pašas izraisītu haosu. Vienīgais, kas šajos piedzīvojumos ir nemainīgs, – es vienmēr dodos tikai uz priekšu. Pat tad, ja pati nezinu, kurp tas aizvedīs.
Palēnām tuvojoties Saeimas vēlēšanām, ir īstais laiks pāršķirstīt partiju vecās priekšvēlēšanu programmas, lai paanalizētu, kas no solītā ir izdarīts un kas ne. Arī klimata un vides aizsardzības jomā. Esošā 14. Saeima tika ievēlēta 2022. gada rudenī, savukārt jauno – 15. Saeimu – vēlēsim no šī gada 28. septembra līdz 2. oktobrim. Ko partijas būs paveikušas pa šiem četriem gadiem?
Sadzīvē teju katrs saskaras ar dažādu veidu atkritumiem, tostarp pārtikas iepakojumu, papīru un plastmasu, tomēr līdzās šiem ierastajiem atkritumiem bieži vien nonāk arī materiāli, kas var radīt būtisku apdraudējumu videi un cilvēku veselībai. To vidū ir, piemēram, baterijas, nolietotas elektroierīces, krāsu un ķīmisko vielu iepakojumi, kā arī spuldzes, kuru apsaimniekošanai nepieciešama īpaša un videi droša pieeja.
Daudzdzīvokļu ēku renovācija Latvijā joprojām visbiežāk tiek pamatota ar energoefektivitāti, CO₂ izmešu samazināšanu un klimata mērķiem. Taču, kā uzsver SIA «Data Mining Solutions» valdes priekšsēdētājs un platformas energodati.lv līdzdibinātājs Jānis Šipkovs, iedzīvotāju skatījums ir daudz praktiskāks: viņus interesē nevis teorētiski ieguvumi, bet gan tas, ko renovācija nozīmēs ikmēneša maksājumos, dzīves kvalitātē un veselībā.
