«Šī revīzija parāda, ka problēma nav atsevišķos pasākumos – problēma ir pieejā kopumā. Latvijas klimata politiku transporta jomā šobrīd īsteno bez vienota virziena un skaidrām prioritātēm. Tas nozīmē, ka ar esošo pieeju ir grūti sasniegt rezultātu. Turklāt pārmaiņas, īpaši degvielas jomā, neizbēgami skars visus iedzīvotājus. Bez mērķēta atbalsta mazaizsargātākajiem pastāv risks, ka īstenotā klimata politika kļūs ne tikai neefektīva, bet arī sociāli netaisnīga,» tā uzsver Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.
Dāvanas pašiem bagātākajiem
OVV jau ir rakstījusi par šo problēmu. Izmantojot Eiropas Savienības fondus, valdība jau vairākus gadus īsteno elektroauto iegādes atbalsta programmu. Formāli tās nolūks ir mazināt transporta nozares ietekmi uz klimatu. Mudināt iedzīvotājus atteikties no iekšdedzes mašīnām un pirkt jaunas. Taču jaunas mašīnas, un vēl piedevām elektriskas, ir ārkārtīgi dārgas. Tas nozīmē, ka 4000 eiro dāvanai faktiski kvalificējas ļoti turīgi cilvēki un vidusslānis, kas var atļauties pirkt mašīnu kredītā. Savulaik pirmā šādas dāvanas saņēmēja bija sabiedrības dāma Baiba Sipeniece, un šajā ziņā nekas nav būtiski mainījies. Elektroauto īpatsvars kopējā autoparkā ir tikai 1,7%. Apdāvināti tiek turīgie, savukārt trūcīgajiem un vidusslānim degvielas tirgus krīzes dēļ jau šobrīd draud mobilitātes nabadzība. Jā, pilsētnieki vēl var izlīdzēties ar sabiedrisko transportu, riteni vai kājām, savukārt laukos – jāpārvietojas lielākos attālumos un tas ir gan nodarbinātības, gan drošības jautājums. Vēl viens aspekts, kas runā par sliktu šādai klimata glābšanas programmai, ir šāds: neatkarīgi no dzinēja veida, jauna mašīna nozīmē patēriņa veicināšanu, kas ir pretrunā ilgtspējas principam – saudzēt un lietot lietas ilgāk, nevis izmest tās laukā.
Bet nu vairāk par Valsts kontroles atziņām un atbildīgo ministriju argumentiem, kāpēc tām nesanāk.
Visas likmes uz vienu kārti
Transporta nozare Latvijā rada aptuveni 31% no kopējām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām. Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir ietverti 35 transporta nozarē īstenojami pasākumi. Tie aptver dažādas jomas, tostarp dzelzceļa un sabiedriskā transporta elektrifikāciju, vieglo elektroauto skaita palielināšanu, tranzīta koridoru attīstību, mikromobilitātes infrastruktūras attīstību, sabiedriskā transporta pēc pieprasījuma ieviešanu, kā arī citus pasākumus. Vienlaikus nav skaidri noteikts, uz ko valsts galvenokārt vēlas koncentrēties vai īstenot kā prioritāti. Un 86% no plānotā emisiju samazinājuma balstās tikai uz vienu no tiem – degvielas piegādātājiem noteikto SEG emisiju intensitātes samazinājuma pienākumu. Transporta enerģija Latvijā gandrīz pilnībā balstās uz fosilo degvielu. Lai sasniegtu klimata mērķus, degvielas jomā paredzētas būtiskas pārmaiņas – degvielai jākļūst «zaļākai» un transportā būtiski jāpalielina atjaunīgā enerģija. Latvijai no 2030. gada transporta sektora emisijas jāsamazina vismaz par 16%, bet praksē šīs prasības izpildīšana ar Saeimas svētību ir atlikta uz pēdējo brīdi.
Turklāt transporta zaļināšana ir iespējama, iekšdedzes mašīnās lejot zaļu degvielu, taču biodegvielas ražošana un patērēšana Latvijā faktiski netiek atbalstīta, un viss biodīzelis tiek eksportēts.
Cik maksā tonna gaisa
Kā secina Valsts kontrole, Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā transporta sektorā līdz 2030. gadam paredzēti 35 pasākumi, taču nav skaidra galvenā virziena, kas sekmēs SEG emisiju samazināšanu. 66% pasākumu nav noteikta ietekme uz SEG emisiju samazinājumu, 69% ir ar augstu vai vidēji augstu izpildes risku, bet 31% nav pat uzsākti. Attiecīgi Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi nenovirza pasākumiem ar pierādāmu ietekmi un augstu izmaksu efektivitāti.
Vērtējot izmaksu efektivitāti tiem pasākumiem, kuriem ietekme vispār ir aprēķināta, konstatēts, ka, rēķinot uz CO2 ekvivalenta tonnu gadā, tā ir ļoti atšķirīga – robežās no 277 777 eiro pasākumam atjaunīgās enerģijas vidējas un lielas noslodzes transportlīdzekļu skaita palielināšanai līdz pat 3 909 090 eiro mikromobilitātes infrastruktūras un bezemisiju rīku palielināšanas pasākumam. Un ir arī tādi pasākumi, kas plānā vispār nav iekļauti, lai gan tiem tur vajadzētu būt. Piemēram, VARAM ministrijas programmā pašvaldības sapirkās dārgus elektroautobusus. Taču ministrijas savā starpā nesarunājas, tāpēc kopējā labo darbu atskaitē Briselei šīs ietaupītās izmešu tonnas netiek iekļautas.
Kurš vainīgs?
Latvijas zaļo kursu ar valdības svētību un sliktām sekmēm īsteno četras ministrijas: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija un Satiksmes ministrija. Tieši par transporta zaļināšanu atbild pēdējās divas.
Komentējot Valsts kontroles secinājumus, Satiksmes ministrija klimata plāna pietiekamā neaprūpēšanā vaino Ekonomikas un Klimata ministrijas, kas nav to labi aktualizējušas. Vaino arī naudas trūkumu. Taču te jāatgādina, ka esošā klimata nauda tika pārdalīta par labu tieši Satiksmes ministrijas virzītajam dzelzceļa superprojektam «Rail Baltica», kaut gan šiem 100 miljoniem uz 2030. gada klimata mērķiem nebūs nekādas labvēlīgas ietekmes. Gluži otrādi – būvniecība kā process klimatam tikai kaitē. Klimata ministrija savos komentāros revidentu secinājumus atzīst par labiem un visādi pareiziem, bet aizrāda, ka rūpes par transporta nabadzības skartajām mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām attiecas uz citām valsts pārvaldes iestādēm, nevis Klimata ministriju.
Valsts kontroles veiktās revīzijas sausais atlikums ir deviņi ieteikumi, kas ieviešami līdz 2030. gadam. Balstoties uz valdības līdzšinējo klimata glābšanas praksi, tos noteikti uz kādiem gadiņiem vēl var atlikt.
Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments
