«Mamma un tētis precējās pirms 50 gadiem mūsu lauku mājās, ko divus gadus pirms kāzām iegādājās mana vecmāmiņa Rita ar Laimoni. Kāzas tika nofilmētas, tā ir 1975. gada vasara. Leģendas un nostāsti par tām kāzām klīda visapkārt, un mēs, trīs bērni, šos nostāstus bijām dzirdējuši tik bieži, ka ar māsu reizēm smējāmies – sajūta, it kā paši tur būtu bijuši,» skaistā notikumā dalās «RigaBrain» smadzeņu treniņu centra vadītājs Pēteris Urtāns. Viņš apraksta nesen notikušo vecāku zelta kāzu svinību dienu, kuru pilnībā noorganizēja laimīgā pāra bērni. Pēteris saka: «Kad apkārt stāstu, daudzi iepleš acis – jo mūsdienās jau nemaz tik daudz zelta kāzu nav. Bet ir!»

Straujiem soļiem tuvojas jaunā florbola sezona, un tai gatavojas arī vīriešu Virslīgas komanda «Lielvārde». Salīdzinājumā ar pagājušo gadu komandas sastāvā notikušas ievērojamas izmaiņas, jo daudzi bijušie spēlētāji beiguši karjeru vai pārcēlušies uz citiem klubiem. Tāpat šosezon Lielvārdes vienību vadīs arī jauns galvenais treneris – Kaspars Mudelis.

Lielvārde – pilsēta Ogres novadā, viena no vissenākajām apdzīvotajām vietām Daugavas krastā. Cilvēki šeit dzīvojuši jau kopš 12. gadsimta, un, kā vēsta nostāsti, pirmie iemītnieki bijuši gan latgaļi, gan lībieši. Protams, apdzīvotai vietai vajadzēja vārdu, lai paši zinātu, kur mājas, un citi saprastu, kur sākas šī zemes daļa. Bet kāpēc tai dots Lielvārdes nosaukums? Vai jums nekad nav šķitis aizraujoši noskaidrot, kā rodas vietvārdi? Kā valoda attīstās, mainās, slāņojas kopš tiem laikiem, kad šie vārdi pirmoreiz izskanējuši un vēlāk pārveidoti? Iespējams, pēc simt vai divsimt gadiem Lielvārdi sauks citādāk – varbūt fonētiski līdzīgi, bet ar citu nokrāsu, citu sajūtu. Atstāsim malā tos, kuri cenšas izcelties ar joku par pārāk lielu vardi. Tomēr – ko varētu nozīmēt vārds «Lielvārde»?

Ja Igaunijas gleznainajā pilsētiņā Vīlandē sāksiet dziedāt «Gaujas laivinieku», nebrīnieties, ka vīlandieši piebalsos. Tikai viņu izpildījumā skanēs dziesma par Vīlandes laivinieku (Viljandi paadimees). Vīlandē visur var aiziet ar kājām. Tas ļauj apvienot patīkamo ar lietderīgo – nav jālauza galva par sabiedriskā transporta īpatnībām vai ikreiz jāmokās ar autostāvvietas meklēšanu, toties var sev tīkamā tempā izstaigāt šo mazpilsētu, uzkavējoties tur, kur gribas. Jo tur viss ir vienuviet. Vīlande ir piemērota vienas dienas izbraucienam, turklāt mēs Latvijā esam itin cieši saistīti ar šo Igaunijas mazpilsētu.

Mēdz teikt: kam nav darba dienu, tam nav arī svētdienas. Šī atskārsme prasās turpinājuma. Visa pamatā ir darbs: bez krietna darba nesanāk ne pilnvērtīga darba diena, ne sirdij tuvi, apgaroti svētki. Negribas īsti piekrist tam, ka svētku nevar būt par daudz: ja tikai svinēsim, kad tad strādāsim? Reizēm, kad sirds pāri malām kāpj, nav labāka glābiņa par humoru. Tā arī šoreiz. Rūpīgi apskatot Ogres novada un pilsētas svētku plašo programmu, parēķinājām: ja katrā kultūras, mākslas notikuma vietā pakavētos tikai brītiņu, tad visai programmas aptveršanai droši vien būtu vajadzīga vismaz kāda nedēļa nesteidzīga laika. Ogres svētkos iemest aci sanāca tikai vienā, 23. augusta, dienā.