Klimata pārmaiņas pēdējos gados arvien tiešāk ietekmē lauksaimniecību un dārzkopību visā pasaulē, un arī Latvija nav izņēmums. Garākas veģetācijas sezonas, biežāki sausuma periodi, krasas temperatūras svārstības un ekstremāli nokrišņi būtiski maina augšanas apstākļus, liekot dārzkopjiem pielāgoties jaunai realitātei. Vienlaikus klimata pārmaiņas sekmē arī jaunu kaitēkļu izplatību, kas agrāk mūsu platuma grādos valdošajos laikapstākļos nespēja pārziemot.

Gadu desmitiem Eiropas ekonomika bija balstīta lineārā shēmā – paņem, saražo, patērē, izmet. Tas nav ilgtspējīgi, jo dabas resursi tiek iztērēti, atkritumi krauti kaudzēs, pārmērīgās kailcirtēs nocirstos mežos vairs neaug sēnes, intensīvā lauksaimniecība padzen no laukiem iedzīvotājus. Eiropas Savienība pieprasa dalībvalstīm pieejas maiņu – pāreju uz ilgtspēju un aprites ekonomiku visās nozarēs. Tostarp lauksaimniecībā.

Elektroauto Latvijā no nišas izvēles pakāpeniski kļūst par ikdienas realitāti, un šo procesu būtiski ietekmē valsts politika. 21. aprīlī valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto jauno atbalsta programmu 40 miljonu eiro apmērā. Tā paredz subsīdijas gan jaunu, gan lietotu elektromobiļu, ārēji lādējamu hibrīdauto un ūdeņraža automobiļu iegādei.

Neapmierināti iedzīvotāji, cīņa politisko oponentu starpā, Satversmes tiesas iesaistīšanās, un piedevām vēl vējš ar rūsu ņem un apgāž vienu sagrabējušu vēja turbīnu, vēl vairāk sabojājot nozares reputāciju. Vēja enerģētikas attīstībai šis ir nepateicīgs laiks.