Elektroauto popularitāte Eiropā kļūst arvien lielāka, un līdz ar šo spēkratu skaita pieaugumu arvien nozīmīgāks kļūst jautājums par uzlādes infrastruktūru. Arī Latvijā publisko uzlādes staciju tīkls pēdējos gados pakāpeniski paplašinās, jo iespēja uzlādēt savu elektromobili ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē elektroauto izplatību.

Dīzelis ir galvenā degviela, kas darbina ekonomiku – piegāžu busiņus, pasažieru autobusus, kravas mašīnas, traktorus, lielu daļu vieglā transporta. Latvija ir viena no lielākajām biodīzeļdegvielas ražotājām pasaulē. Ventspilī mums ir rūpnīca «Bio-Venta», kuras jauda ir 100 000 tonnu gadā, un šogad to paredzēts dubultot. Varētu šķist, ka Persijas līča valstu militāro un naftas ieguves sarežģījumu laikā pašu audzētā un ražotā degviela varētu sniegt būtisku atspaidu Latvijas valstij. Sargāt mūs no pārmērīgām cenu svārstībām. Taču nekā. 

Vides aizsardzība un klimata pārmaiņas jau labu laiku ir viens no aktuālākajiem jautājumiem pasaulē. Zinātnieki brīdina par globālu temperatūras pieaugumu, dažāda rakstura vides piesārņojumu, arvien biežākām un neparedzamākām laikapstākļu svārstībām, kā arī postošu dabas stihiju rašanās riskiem. Minētie faktori liek meklēt atbildes uz jautājumu – kādas un cik nopietnas pārmaiņas gaidāmas nākotnē, un ko cilvēce var darīt, lai mazinātu savu negatīvo ietekmi uz planētu? Skaidro akadēmiķis Ivars Kalviņš.

Atkritumu poligons «Getliņi» jau sen vairs nav tikai vieta, kur apglabā atkritumus. Aptuveni 100 hektāru plašajā teritorijā atrodas ne tikai atkritumu apglabāšanas šūnas, bet arī šķirošanas rūpnīca un bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes komplekss, kur BIO atkritumi kontrolētos apstākļos tiek pārvērsti biogāzē un tehniskajā kompostā. Tomēr aiz šī procesa slēpjas arī virkne izaicinājumu – sākot no piesārņota BIO materiāla līdz smaku emisijām un iedzīvotāju sūdzībām.