Pārāk daudz pārpratumu runās, rakstos, darbos rodas no tā, ka nezinām vārda nozīmi, arī jēdziena «jēga» saturu un ciešam no bezjēdzības. Gan ikdienā, gan svētkos, gan darbos, gan nedarbos. Vārda «jēga» saturs akcentējas uz būtību, nozīmi – cilvēka darbībai. Jēga nosaka galveno visā, ko domājam, darām. 

Valstij atkal dzimšanas svētki – Latvijas Republikas proklamēšanas diena 18. novembrī. Latvijas simtajai gadskārtai klāt piepulcētie seši gadi kā tāds mirklis īss vien paskrējis. Patiesībā taču arī pati cilvēka dzīvīte pildās no īsām garām zibošām sekundēm. Priecīgām, laimīgām, bēdīgām, nelaimīgām, spilgti krāsainām, blāvām un pelēcīgām, tālab kāri jātver tās laimīgās.

Nejēdzību, to glābšanas izskaidrojums vienkāršs. Daži vazā, skandē vērtības, tajās maldās, neklausās vai arī ir par kūtriem, vai, atvainojiet, par stulbiem, lai saprastu, kas ir vērtība. Ja vērtība ir vērtība, tā nepadodas locīšanai, kropļošanai, gradācijām, stādīšanai pāri citām vērtībām vai apgriešanai kājām gaisā. Jāmēģina vienkāršot sarežģīto, nevis otrādi. Ir bezgala daudz lietu, pie kurām, ķeroties klāt, jāielāgo zināmais: pirms dari, apdomā galu! Jebkura vērtība ir tieši tāda: sāksi gar to grābstīties, pārtaisīt pa savam vai piemērot kaut kam nederīgam, cerības uz labu iznākumu jāatmet. It īpaši, ja netrūkst savējo kultūras, ētikas, estētikas revolucionāro – hunveibinu.

Braucot vilcienā uz Rīgu un atkal atpakaļ, ar dziļām simpātijām uzlūkoju cilvēkus, kas lasa. Nē, nevis ieurbušies telefonos šķirsta Tiktok video, bet lasa pa īstam. Avīzes, žurnālus, grāmatas. Tāda lasīšana šķiet īstāka un caur to iegūtā zināšana – vērtīgāka.