Valsts kopaina nav tik nepiemīlīga, cik tā ir šokējoša, ko valdošajiem vajadzētu saprast visiem. Bet, rādās, ka nesaprot neviens. Ja koalīcija visu ir pieļāvusi, tad ir pieļāvusi pašu skandinātajā «šajā ģeopolitiskajā situācijā».

Pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma par sapņu superdzelzceļa «Rail Baltica» iebraukšanu arvien dziļākā dūkstī Baltijas valstu politiķi un augstākā ierēdniecība demonstrē taisnīgu sašutumu – kā tad tā, mēs neko nezinājām. Kāpēc neviens nebrīdināja...

Kad nakts melnumā bruņoti varmākas liek sakravāt noteiktu daudzumu mantu, ko cilvēks steigā un izmisumā var paņemt līdzi? Gabaliņu no Latvijas? Baisais acumirklis diktēja savu: jādomā par maizi, kādu aizdaru, lai nenomirtu uzreiz, kādu siltu apģērba gabalu, lai nenosaltu uzreiz…

Mēs esam no tās laimīgās paaudzes, kuru tiesības nebija stiprinātas dažādos dokumentos un noteikumos, kad nebija izveidotas institūcijas, kam piezvanīt un pasūdzēties par telpu tīrīšanu, skolas dārza ravēšanu, sporta laukuma izbūvēšanu, malkas sanešanu internātā. Mēs to visu darījām, un varbūt tas mums toreiz nepatika, bet pēc gadiem atceramies kā jautru piedzīvojumu, jo radām prieku – kādu blēņu pievienojot.