Pamatotu bažu piepildījumi nepārsteidz. Nu nemaz! Kas par brīnumu? Evikas Siliņas (JV) vadītā valdība kopē to pašu savas partijas valdīto iepriekšējo valdību, kuru vadīja bēdīgi slavenais lidonis Krišjānis Kariņš, kuram tikai vienu reizi paspruka (draugi, nav labi!). Toties, ka naudas ir tik daudz, ka nav, kur grūst, skanēja tik labi, ka tagad rādās pavisam nelabi.

Atkal septembris. Pirmais septembris. Asteru, dāliju klēpjos no galvas līdz kājām krāvies skolotājs. Un tu, mans mazais draugs, kas arī no manas bērnības nāc! Tu esi tas pats, kas es! Kam pirmie dzīves jautājumi lielā un agrāk neapjaustā svarā: kur to somu, to puķi lai lieku, kā zināšu, kura mana skolotāja, ko tas zvans nozīmē, ko iesākt pie lielā pusdienu galda un kā lai paprasa, kad nav kam paprasīt? Smagi… mamma arī jau gabalā, jālūko pašam…

Ogres novada mērs Egils Helmanis publiskojis Valsts policijas pieprasījumu, kas saistīts ar priekšvēlēšanu periodā notikušo politisko cīņu un centieniem ar prokremliskiem līdzekļiem diskreditēt Nacionālās apvienības un tās sabiedroto politisko spēku sarakstu. Šis patiesi ir stulbākais pieprasījums, ko atceros esam lasījis, jo teju viens pret vienu tas kopē Kremļa izplatītos naratīvus, kuru mērķis ir kaitēt Latvijas valstij informatīvajā telpā.

Jau 36 gadi no trauksmainajām dienām, kad visu trīs Baltijas republiku tautas (kaut arī vēl PSRS sastāvā) 1989. gada 23. augustā sadevās rokās, ļaužu ķēdi vijot cauri Baltijas valstīm pa satiksmes galveno artēriju 600 kilometru posmā. Tam bija jāsapulcē un vienmērīgi visa ceļa garumā jāizvieto ap 400 000 cilvēku no Viļņas caur Rīgu līdz Tallinai! Par zīmi apņēmībai atbrīvoties no PSRS okupācijas valgiem. Ceļam ir tā brīnumainā un arī šaubu skartā īpašība – iet, ieturēt virzienu, maldīties, bet nebeigties.